Ivars Seleckis svin 80.jubileju

22.septembrī režisors Ivars Seleckis svin 80.dzimšanas dienu. Jubilejas pasākums notiks kinoteātrī „Splendid Palace” pulksten 18.30. Pirms jubilejas režisors intervijā Latvijas Radio raidījumam „Kultūras Rondo” atzīst, ka dzīvo duālā situācijā – viņa iekšējais laiks absolūti nesakrīt ar kalendāra laiku.

„Kaut kā gribot negribot jāsāk domāt par laiku, kurā mēs atrodamies. Tiem kinematogrāfistiem ar laiku ir diezgan sarežģīti. Man personīgi ir kalendāra laiks, kino laiks un ir iekšējais laiks. Un visi šie trīs laiki dažreiz ir pretrunā viens ar otru,” skaidro režisors. „Mums dzīve ir ļoti sarežģīta, jo mēs vispār ar laiku ļoti daudz rēķināmies. Katrs varonis, ko esam uzfilmējuši, eksistē savā kino laikā. Viņš var parādīties, viņš var pazust. Viņš visādos veidos var tik transformēts.”

Nonākot laika žņaugos, mums bieži vien ir grūti,” turpina Seleckis, atzīstot, ka pēdējā laikā analizējis sevi un secinājis, ka viņa iekšējais laiks absolūti nesakrīt ar kalendāro laiku. „Un tādā duālā pasaulē man tagad sanāk dzīvot.”

Lai izrādītu Ivaram Seleckim godu, atgādinātu sabiedrībai viņa izcilo devumu Latvijas kultūrā un valsts audiovizuālās vēstures veidošanā, Latvijas Kinematogrāfistu savienība rīko jubilejas sarīkojumu kinoteātra „Splendid Palace” Mazajā zālē 22.septembrī plkst.18.30, ko plkst. 18.00 ievadīs jubilāra sagaidīšana un foto izstādes "Ivars Seleckis un viņa komanda" atklāšana "Splendid Palace" foajē.

Vakara programmā tiks demonstrētas dokumentālā filma "Ceļamaize"(1963., rež.Aivars Freimanis, operators Ivars Seleckis), ko pavadīs stāsts par filmas nolikšanu "cenzūras plauktā", režisora paša izveidota filmu fragmentu kompilācija un jaunākais darbs - kinonovele "Ķīpsalā", kas tapusi Rīga - 2014 programmas "Force majore" almanaha "Pāri ceļiem un upei" ietvaros. Pasākuma vadītājs kinozinātnieks Agris Redovičs.

Foto izstādē būs redzamas dokumentālas fotogrāfijas no Rīgas Kinomuzeja, Rīgas Kinostudijas un režisora personīgajiem arhīviem, kas attaino dokumentālā kino uzņemšanu un autorus. Izstāde būs skatāma līdz 15.oktobrim.

Ivars Seleckis ir viens no spilgtākajiem latviešu kino dokumentālistiem un ierindojies dzīvo klasiķu kārtā. Viņa filmas ir augsti novērtētas starptautiskos kino festivālos. Tās ieguvušas pasaulē nozīmīgākās dokumentālā kino balvas - Roberta Flaerti un Aivora Īvensa vārdā nosauktās, kā arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu "Felikss" 1990. gadā - par Eiropas labāko dokumentālo filmu "Šķērsiela" un daudzas citas.

Ivars Seleckis dzimis Rīgā, 1934.gada 22.septembrī. 1958.gadā sācis strādāt Rīgas Kinostudijā. 1966.gadā ieguvis kinoinstitūta VGIK diplomu kinooperatora specialitātē Maskavā. Paralēli studijām bijis operators filmām "Krasts" (1963), "Ceļa maize" (1963), "Gada reportāža" (1965), kurās iezīmējas viņa avangardiskais rokraksts, laužot iepriekšējo dokumentālā kino tradīciju. Šis laiks raksturīgs ar jaunām vēsmām kino veidošanas principos, ko vēlāk dēvē par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Tā guva plašu starptautisku rezonansi. Seleckis neapšaubāmi ir viens no šī stila veidotājiem.

1970.gadā top filma "Valmieras meitenes", kurai un arī turpmākajām Seleckis ir operators un režisors. Filma iegūst plašu sabiedrisku rezonansi un iezīmē viņa galveno tematiku - asu sociālu jautājumu aktualizācija un drosmīgs sabiedrības norišu pētījums. To varam redzēt par kases grāvēju kļuvušajā "Sieviete, kuru gaida" (1978), "Slāpju spogulis" (1976), "Meklēju vīrieti" (1983), "Šķērsielas" filmu sērijās (1988.-2013.), "Zolitūde" (1990), "Nāc lejā, bālais mēnes!" (1994), "Sāļā dzīve" (1998) un citās. Nozīmīgas ir arī izcilu kultūras darbinieku portretfilmas - "Maestro bez frakas" (Raimonds Pauls, 1985), "Sieviete starp diviem romāniem" (Regīna Ezera, 1984), "Operdziedātāja uz skrituļslidām" (Elīna Garanča, 2002) un citas.

Nozīmīgs ir viņa devums mākslas filmu veidošanā. I.Seleckis ir Ulda Brauna "Motociklu vasara" (1975), Imanta Krenberga "Zobena ēnā" (1976) un "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982) operators inscenētājs. Filmas raksturīgas ar īpašu kameras plastiku un pārliecinošu vizuālo stilu, kas apliecina meistara talantu.

Kā iepriekš jau vēstīts, 2013.gadā notika pirmizrāde vairāku gadu garumā tapušajai filmai "Kapitālisms Šķēsielā", 2014.gada 3.septembrī bija jaunākā darba pirmizrāde - kinonovele "Ķīpsalā", kas tapusi "Rīga - 2014" programmas "Force majore" almanaha "Pāri ceļiem un upei" ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt