100 Latvijas pirmizrādes

Bendžamina Britena "Pīters Graimss" LNO (1964) - pirmais šīs operas iestudējums PSRS

100 Latvijas pirmizrādes

"Garā dzīve" Jaunajā Rīgas teātrī, 2003

Ivara Selecka "Šķērsiela" (1988) - viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē

Ivara Selecka «Šķērsiela»: laikmeta un tautas likteņu atspulgs

Dokumentālā filma “Šķērsiela” ir viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē – saņēmusi  “Lielo Kristapu”, vairākas starptautiskas balvas, tostarp kā vienīgā latviešu filma tikusi arī pie  prestižās Eiropas Kinoakadēmijas balvas.

Tā iekļauta Latvijas kultūras kanonā, jo šķietami vienkāršais skats uz dažāda vecuma un dzīves gājuma cilvēkiem, kuri dzīvo uz 800 metrus garās Pārdaugavas ielas, kļuvis par trāpīgu laikmeta un tautas likteņu atspulgu.

1988. gada pilnmetrāžas (89 minūtes) dokumentālā filma ir režisora un operatora Ivara Selecka kopdarbs ar scenāriju autoru Tālivaldi Margēviču, kurš Šķērsielā dzīvojis no piecu gadu vecuma un bērnībā sapņojis kļūt par rakstnieku.

Tad, kad filmēšanas grupa ieradusies Šķērsielā,  esot sācies pārdomu periods, ko un kā filmēt, jo dzīve tur bijusi rimta. Visi sapratuši, ka  astoņas darba stundas te nederēs. Noīrējuši istabiņu un sākuši lēnām vērot un uzņemt dažādas epizodes.

Kadrs no filmas

Ivars Seleckis uzskata, ka dokumentālajā kino ļoti svarīgs ir komandas darbs. Filmas direktors Leonīds Bērziņš mācēja atrast kontaktu ar vairākiem filmas varoņiem, redaktorei Rūtai Frijārei piemita izcila spēja analītiski paskatīties uz lietām un  izjust filmas ritmu, emocionālos pacēlumus un kritumus. Profesionāli savu darbu veica arī montāžas režisore Maija Selecka un komponists Ivars Vīgners.

Filmas struktūru veido cilvēkstāsti — aizkadra teksts, ko atbilstoši uztverei ar savu intonāciju  iedod aktieris Edgars Liepiņš, un intervijas ar iedzīvotājiem, kas veido daudzveidīgo varoņu un likteņu galeriju.

Komiskas epizodes no saimnieciskas ikdienas filmā iet paralēli sāpīgiem likteņstāstiem.

Šķērsielas iedzīvotājiem piemīt kolorīti un spilgti raksturi ar savām vietējā mēroga kaislībām, kaimiņu attiecībām un cīņu par izdzīvošanu: Mārrutku Pēteris veiksmīgi tirgo pašgatavoto produktu, Osis ar Osieni cīnās pa dzīvi kā māk, sūru patiesību par Sibīrijā piedzīvoto atklāj Ilga un  dēls, invalīds Toļiks, vientuļā māmiņa Daiga runā par bezizejas situāciju, kad nākas Šķērsielu pamest. Portretējumi ir patiesi un aizkustinoši.

Vispretrunīgāk vērtētais filmas varonis ir akmeņkalis un Dieva sludinātājs Aldis, kurš pelna lielu naudu ar kapakmeņu biznesu, bet kaimiņu vidū netiek ieredzēts.

Taču Tālivaldis Margēvičs uzskata, ka no šī personāža ir arī ko mācīties.

Kinozinātnieks Agris Redovičs norāda, ka “Šķērsielas” unikalitāte  slēpjas vairāku apstākļu veiksmīgā sakritībā. Viņš arī ir pārliecināts, ka Ivaram Seleckim te izdevies likt lietā savas antropologa dotības.

Kadrs no filmas "Kapitālisms Šķērsielā"

Pēc desmit gadiem šī pati radošā komanda uzņēma filmas turpinājumu – “Jaunie laiki Šķērsielā”, bet 2013.gadā tapa arī “Kapitālisms Šķērsielā”. Tās veido unikālu dokumentālā kino ciklu, kas seko cilvēku pārmaiņām 25 gadu garumā. Šķērsiela un tās dažādie iedzīvotāji savā ziņā ir visas Latvijas sabiedrības spogulis.

Agris Redovičs ir pārliecināts, ka Ivaram Seleckim te izdevās likt lietā arī savas izcilās antropologa dotības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt