Īpašā seansā pieminēs Dāvi Sīmani senioru 75.jubilejā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ar īpašu seansu kinoteātra „Splendid Palace” Mazajā zālē trešdien, 2017. gada 5. aprīlī, plkst 18.30 tiks pieminēts kinooperators Dāvis Sīmanis seniors viņa 75 gadu jubilejā. Ieeja pasākumā brīva.

Seansā redzēsim Dāvi Sīmani (30.03.1942.- 20.05.2007.) dokumentālajā filmā „Māksla Nr 1. Trakonams ar Dāvi” (režisore Ilona Brūvere studija "RDFS", 1993), kā arī tuvo Lieldienu noskaņās - spēlfilmu „Anna” (režisors Aloizs Brenčs, operators Dāvis Sīmanis, 1996), kurā lomas atveido Nora Veignere, Vija Artmane, Lilita Ozoliņa, Regimants Adomaitis, Ināra Slucka, Indra Burkovska, Donats Baņonis un citi. Filma stāsta par uzticīgu kalpošanu garīgiem ideāliem. Tās pamatā ir Rīgas Cisterciešu klostera mūķenes Annas Notkenas dzīves stāsts. Viņa dzīvoja 16.gadsimtā, kad līdz Rīgai bija atšalcis reformācijas vilnis un jautājumi par patiesajām vērtībām un konformismu bija tikpat aktuāli, kā tas, iespējams, ir šodien.

Dāvja Sīmaņa kontā ap 40 dokumentālo un 30 spēles filmu. Daudzas no tām Latvijas kino zelta fondā -  „Ābols upē”, „Puika”, „Vilkatis Toms”, „Aveņu vīns”, „Emīla nedarbi”, „Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, „Viktorija”, „Ievas paradīzes dārzs”, „Cilvēka dienas”, „Ziemassvētku jampadracis”, „Anna”, „Man patīk ka meitene skumst”. Režisora Arvīda Krieva filmu „Dancis pa trim” nepaguva pabeigt, jo 2007.gadā Dāvim bija iesaukums Aizsaules filmdaru pulkā.

Dāvis, Dēvis, kā viņu kolēģi sauca, bija personība – erudīts visās kultūras jomās, kino assredzis un gleznotājs, kadra  dramaturģijas, ritma un muzikalitātes, gaismu un ēnu rotaļu virtuozs,  tēlainās precizitātes un vizuālās abstrakcijas meistars - Mākslinieks šī vārda izcilākajā nozīmē.  Arī pedagogs un skolotājs mūsdienu vadošo operatoru paaudzei. Veiksmīgākā sadarbība ar režisoriem Aivaru Freimani, Imantu Brilu, Vari Braslu, Arvīdu Krievu, Jevgeņiju Paškēviču un Ilonu Brūveri.

Dēvis bija novators – kopā ar savu komandu atradis veidu, kā apkrāpt bezjūtīgo firmas "Svema" filmu, kura tolaik bija vai vienīgā pieejamā darbam. Lai filmas jūtīguma diapazonu paaugstinātu, vispirms to viegli sagaismoja, meistarīgi izmantoja filtrus un citas ierīces, lai panāktu unikālu, mūsdienīgu, netradicionālu kino valodu un rezultātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti