Fragments no filmai veltītās preses konferences pēc filmas pirmizrādes, vadītājs piesaka filmas „Melnas ogles, plāns ledus” režisoru Diao Jiņaņu un galvenās lomas atveidotāju Liao Fans un citus filmas veidotājus. Jautājums režisoram, kas ir arī scenārija autors:
– Kāpēc jūs uzņēmāt tieši šādu detektīvstāstu , kas jums patīk „film noir” estētikā?
Absolūtu mieru un plūdumu, neskatoties uz filmā attēloto atmiņu līkločiem – 30.gadu beigām Japānā, kara laiku Tokijā, romantiskiem pārdzīvojumiem ienese japāņu kinorežijas vecmeistares Joki Jamanas filma „The Little House” (Māja ar sarkano jumtu). Japāņu valodas skaistums un miers un galvenās lomas atveidotājas – mājkalpotājas Tako lomā – Haru Kuroki atturīgā pievilcība apliecinājās arī galā ceremonijā, kad viņa saņēma "Sudraba lāci" kā labākā aktrise, tērpusies kimono un runājot tajā pašā mierīgajā tonī kā filmā.
Kritiķu un publikas mīlule festivālā bija Ričarda Linklatera filma „Boyhood” (Zēnība, zēna gadi), kura jau startējusi Sandensas festivālā.
„Der Tagesspiegel” pat balvu pasniegšanas rītā jokoja, ka, ja filma nedabūs „Zelta lāci”, varētu izcelties neliels pilsoņu karš. Filma nedabūja Zelta lāci, bet filmas režisors saņēma Sudraba lāci kā labākais režisors.12 gadu garumā filmētais Meisons, Samanta – izauguši, viņu vecāki – mazliet novecojuši… Bet filma ir negaidīti dzīvespriecīga un gaiša – varbūt tieši tas samulsināja žūriju? Bet tie ir tikai mani minējumi.
Fragments no preses konferences jau pēc balvu pasniegšanas: viņam jautā – varbūt pienācis laiks filmai „Menhood”, tātad vīra gadiem, uz ko Linklaters atbild, ka viņš nekad nebūs gatavs filmai par vīra gadiem.
Vācu prese tagad jau iepazīstina ar datumiem, kad festivāla filmas tiks demonstrētas kinoteātros, ne visas , protams. Gribētos cerēt, ka arī „Boyhood” varētu kādreiz nonākt līdz Latvijas ekrāniem. Jau skaidri zināms, ka pavisam drīz Latvijā tiks demonstrēta Vesa Andersona filma „The Grand Budapest Hotel”, kura saņēma Sudraba lāci un žūrijas lielo balvu.
*
Vēl par pašiem lāčiem – šīs figūriņas autore Renē Sintenis šogad pieminama viņas 125.dzimšanas dienā. Viņa savulaik bijusi pazīstama kā aktīva feministe un smalka tēlniece 20. gadsimta 1. pusē, kura veidojusi bronzā un sudrabā dzīvnieku un sportistu figūras un portretus. Viņai veltīta izstāde pašlaik skatāma Berlīnē, Georga Kolbes muzejā.Taču priekšstatu par Berlīnes starptautiskā festivāla nozīmi un vērienu kinopasaulē un atvērtību publikai apliecināja arī kinozinātniece Valentīna Freimane:
Vēl piebildīšu, ka Valentīnai Freimanei rīt (18.februārī) dzimšanas diena, bet 22.februārī Latvijas televīzijas „Kinotēkā” skatieties Daira Āboliņas ierakstus no Berlīnes starptautiskā kinofestivāla.
Savukārt 26.februārī – „100 grami kultūras. Personība” par režisori Daci Rīdūzi, kuras leļļu filmas piedalījās trešo reizi Berlinālē, šogad – ar filmu „Sārtulis”.
