Latvijas simtgade tiek sagaidīta ar bagātīgu pašmāju filmu ražu – klajā nākušas piecas jaunas filmas, un šī gada garumā pirmizrādi piedzīvos vēl 11 jauni kino darbi.
Lai arī ne tik varenā skaitā, tomēr filmas top un taps arī pēc simtgades, un tam apliecinājums ir ikgadējais filmu ražošanas konkurss. Tieši šīs nedēļas sākumā notiek konkursam pieteikto filmu projektu prezentācijas.
„Mūsu projekts „Diendusa” ir, manuprāt, par pašu vērtīgāko, kas mūsdienu urbānās vides aptvertajā cilvēkā ir – tas ir par radošumu un par šī radošuma vērtības apzināšanos,” – izceļot galveno vēsti, tā sava projekta prezentāciju sāk producents Uldis Cekulis. Sadarbībā ar režisoru Nilu Skapānu viņi strādā pie leļļu filmas – trillera bērniem, kas vēstīs par kādu afēru, kuras laikā bērniem mēģina nozagt sapņus.
Nils Skapāns šoreiz strādās atšķirīgā tehnikā un lelles veidos nevis no viņam tik ierastā plastilīna, bet gan silikona:
„Tas ļauj daudz niansētāk tur visādas krokas, krunkas uztaisīt. Un tad tas kaut kā savādāk darbosies, jo plastilīnā tās smalkās lietas nevar izdarīt, tās visu laiku deformējas. Bet princips vienalga – leļļu filma”.
Režisors Jurģis Krāsons sadarbībā ar komponistu Andri Baronu un scenāristu Andri Akmentiņu savukārt strādā pie projekta, kurā viens no svarīgākajiem izteiksmes līdzekļiem būs tieši skaņa. Filmas galvenais varonis būs pusmūža santehniķis un filmas darbība noritēs kanalizācijas sistēmā, kas nozīmē arī tumšus kadrus ekrānā.
„Tumšs kadrs ir iespēja izcelties pasaulē, kas ir drausmīgi vizuāla mūsdienās, ka cilvēki jau cenšas atpūtināt acis. Filmas stāsts vienā teikumā ir izsakāms – pusmūža santehniķis meklē izeju no sistēmas, un šis viņa mūža un darba process ir diezgan simbolisks, respektīvi, arī mēs varam justies kā santehniķi savā trubā, jo cilvēks kaut kādu savu eksistences trasi izveido,” saka Akmentiņš.
Lai runātu par sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā un ģimenē, režisors Kārlis Vītols par pamatu savai filmai ņēmis Kārļa Skalbes pasakas „Gulbju jaunava” motīvus, režisors Egils Mednis savukārt savā projektā pievērsies Ļeva Tolstoja ļoti savdabīgajām mūža pēdējām dzīves dienām, kuras viņš bija izvēlējies pavadīt tālu prom no saviem tuviniekiem – dzelzceļa stacijā Ostapovo.
„Interesantā veidā šis visā pasaulē zināmais stāsts ir saistīts arī ar Rīgu. Stacijas priekšnieks Ivans Ivanovičs Ozoliņš ir cēlies no Rīgas. Šajā aspektā arī mūs ieinteresēja šis stāsts,” saka producente Marta Bite.
Egils Mednis: „Tas ir stāsts varbūt ne tik daudz par Tolstoju. Vienkārši šajā stāstā ir enerģētiskais lādiņš ļoti stiprs. Un tur arī daudz simbolu. Tas pats vilciens, kas vispār iet cauri visam kinematogrāfam”.
Ļoti neparastā tehnikā iecerēta Indras Sproģes filma „i balts, i melns, i karsts, i auksts”. Filmai palīgos aicināti arī ķīmiķi, fiziķi un citi speciālisti, kas, piemēram, filmas vajadzībām saldētavā audzē kristālus un sniegpārslas, stāsta autore:
„Tā būs monohromā glezniecība. Poētiska, alegoriska animācijas filma pieaugušajiem. Mēs ņemsim baltu virsmu un uz tās baltās, neinteresantās virsmas mēs gleznosim ar tumsu, ar krēslu, ar krītošām ēnām”.
Pēc filmu prezentācijām sākas grūtākais darbs ekspertiem, jo no šoreiz 10 pieteiktajiem animācijas projektiem – finansiāls atbalsts iespējams vien aptuveni trijiem.
„Man par pilnīgu pārsteigumu – šogad ir aptuveni piecas melnbaltas filmas, kas ļoti ilgi nav bijis. Ir tādi filozofiskie stāsti pārsvarā, varbūt pietrūkst filmu tieši mazākajiem bērniem. Eksperti vienmēr mēģina atbalstīt pietiekami plašu spektru, lai būtu gan dažādām auditorijām, gan vizuāli dažādi, bet kāds būs rezultāts – šobrīd pilnīgi nekas nav prognozējams,” pirmajos vērojumos dalās eksperte Kristīne Matīsa.
Spēlfilmu žanrā savukārt šajā reizē pieteikti septiņi projekti, no kuriem atbalstu plānots piešķirt diviem. Tendences raksturo eksperts Uldis Dimiševskis:
„Ir interesanta tendence, kas varbūt izriet no iepriekšējos gados redzētajām filmām, kas vērstas vairāk uz skatītāju. Uz skatītāju, piedāvājot vieglāku formu, žanru, respektīvi, romantisku komēdiju. Ir vairāki piedāvājumi tieši šajā aspektā.Ir vairākas filmas, kas runā par attiecībām ģimenē, kā ari viens interesants piedāvājums, kas runā par sievietes lomu sabiedrībā”.
