Galvenie varoņi: 

• Vitolds Reķis (Krauja) 
• Velta Rožkalns
• Leons
• Rūdolfs Silarājs
• Rubenis
• Ligita
• Krūms
• Jēkabs Raģelis
• Dubins

Vitolds Reķis (segvārds Krauja), Jēkabs Reinis

Vitolds (31) dzimis 1918. gada 14. jūnijā, neilgi pirms Latvijas Republikas proklamēšanas. Viņš audzis labā ģimenē, mācījies Franču licejā, pēcāk studējis jurisprudenci Latvijas Universitātē, bet 1940. gadā izslēgts kā nevēlams.

1940. gadā arestē Vitolda tēvu, kurš ir viens no brīvās Latvijas valstsvīriem. Vitolds par tēva likteni neko nezina, un notikušo uzzina tikai gadu vēlāk (pēc vācu karaspēka ienākšanas), kad Centrālcietuma pagalmā atrod nošautos Latvijas valstsvīrus. 1941. gada jūnijā padomju vara arestē un izsūta Vitolda māti, vecmāmiņu un māsu. Sagadīšanās pēc Vitolds paliek brīvībā.

1941. gadā Vitolds iestājas pašaizsargos un palīgpolicijas rindās nonāk Baltkrievijā, kur viņa vienība piedalās cīņās pret partizāniem. Vitoldam dalība soda operācijās nav pieņemama. 1942. gada martā Vitolds nonāk speciālo uzdevumu vienības “Brandenburga 800” 1. (baltiešu) rotā. Tur viņš iziet speciālu apmācību. 1943. gadā Vitolds Latviešu leģiona 15. divīzijas sastāvā cīnās Austrumu frontē. Pēc divīzijas pārformēšanas nonāk pulkveža Januma grupā, tiek nosūtīts aizstāvēt Berlīni. Pulkvedis Janums izved savu kaujas grupu no Berlīnes kauju elles. Viņi nonāk amerikāņu gūstā un vēlāk Cēdelheimas gūstekņu nometnē Beļģijā. 

1947. gadā Vitolds ierodas Anglijā, dzīvo Koventrijā (filmā – Blekdauna), kopā ar citiem latviešiem strādā smagu darbu ceļubūvē.

Vitolda tēla pamatā ir reāla vēsturiska personība. 

Velta Rožkalns, Agnese Cīrule

Velta (26) ir Vitolda līgava, viņa beigusi meiteņu ģimnāziju Rīgā, kara laikā iesaistījusies darbā hospitālī, ir medmāsa. Pieredzējusi kara šausmas. 1945. gadā kopā ar vecākiem aizmuka no padomju okupācijas ar pēdējo kuģi no Liepājas.

Pēc kara ieradās Anglijā, pateicoties Latvijas vēstnieka Kārļa Zariņa palīdzībai, strādā Blekdaunā hospitālī. Velta vēlas veidot jaunu dzīvi ASV  kopā ar Vitoldu. Viņa ir mērķtiecīga un drosmīga. Redzējusi kara šausmas, viņa zina, kas dzīvē ir svarīgākais, prot slēpt savas emocijas un vienmēr virzās uz mērķi.

Leons, Dainis Grūbe

Leons (29) ir partizānu grupas Brandava komandieris. Apzinīgs un mērķtiecīgs, nebaidās riskēt. Dzimis 1921. gadā, vācu okupācijas laikā mācījās vidusskolā, strādāja laukos tēva saimniecībā, kā arī piestrādāja dažādos darbos Rīgā. Latvijas Valsts universitātē mācījies vēsturi. Prot latviešu, krievu, angļu un vācu valodu. Vēlējies kļūt par aktieri, taču tas nav izdevies. 1944. gadā iesaukts padomju armijas rindās, pēc kāda laika no armijas dezertējis.

Leona tēla pamatā ir reāla vēsturiska personība.

Rūdolfs Silarājs, Jānis Vimba

Rūdolfs Silarājs ir sūtņa Kārļa Zariņa labā roka. Kā pats izsakās – lidotājs pēc aicinājuma un diplomāts pēc darba pienākumiem. Silarājs ir bijušais Latvijas gaisa spēku virsnieks. Kara laikā dienēja ''Luftwaffe'', aviācijas leģionā “Latvija”. Pēc kara ir nonācis Rietumos un nav samierinājies ar zaudētās Latvijas sāpi. Viņam karš vēl nav beidzies.

Kā gudru un uzticamu karavīru, Latvijas patriotu un kaismīgu antikomunistu sūtnis ir viņu rekomendējis darbam britu slepenajā dienestā. Rūdolfs Silarājs ir britu militārā dienesta Baltijas sekcijas latviešu nodaļas vadītājs. Viņa uzdevums ir atlasīt un vervēt piemērotus kandidātus plānotajām operācijām Latvijā. Kā savas dzīves augstāko mērķi Rūdolfs saredz “Zaudētās paradīzes – Latvijas” atgūšanu. Tā sasniegšanai viņš ir gatavs upurēt gan savu, gan savu tautiešu dzīves.

Silarāja tēla pamatā ir reāla vēsturiska personība.

Rubenis, Jurijs Djakonovs

Rubenis ir Vitolda pārinieks un grupas komandieris. Pēc tautības viņš ir krievs. Rubeņa tēvs ir bijis Baltijas muižnieks, kurš kopā ar Kalpaku ir cīnījies pret sarkano armiju. Latvija ir viņa dzimtene, bet – lielās Krievijas ietvaros. Rubenim nepatīk ne komunisti, ne ulmanisti, viņš ir pats par sevi. Rubenis nevienam neuzticas un neizpauž, kāpēc iesaistījies misijā.

Rubeņa tēla pamatā ir reāla vēsturiska personība.

Ligita, Elīna Vaska

Ligita ir kara laika bērns. Lai arī dzimusi Latvijas brīvvalsts laikā, viss viņas apzinātais mūžs ir pavadīts okupāciju un kara šausmu ēnā. Viņas vecāki ir pazuduši bez vēsts vai arī gājuši bojā. Ligita dzīvo ar vectētiņu viņa lauku saimniecībā. Viņas vecākā māsa ir mežā. Kopā ar savu mīļoto māsa ir pievienojusies kādai no nacionālo partizānu grupām. Ligita atbalsta partizānus, nesot mežabrāļiem produktus un medikamentus.  Pēc māsas un vectēva nāves, viņas vienīgais glābiņš ir mežs. Ligitai vairs nav ko zaudēt – tikai savas pašas dzīvību. Viņa kļūst par mežameitu.

Krūms, Gatis Gāga

Krūms ir viens no Gavara partizānu grupas komandieriem. Viņš vada grupu kopā ar Bahu (Uldis Anže) un ir tā tuvākais līdzgaitnieks. 1943. gadā iesaukts leģionā, viņš ir izstaigājis kara ceļus no Volhovas purviem līdz dzimtās Kurzemes tēva sētai. Pēc kapitulācijas Krūms nav ne padevies gūstā, ne bēdzis pāri jūrai. Ar vairākiem sava pulka puišiem viņš ar ieročiem ir aizgājis mežā. Kā jau kurzemnieks, viņš ir vārdos skops, bet ja atver muti, tad teiktais ir skarbs un precīzs. Ar savu zemniecisko pamatīgumu un kurzemnieka spītu viņš grupas biedru vidū ir iemantojis cieņu un autoritāti. Uz Krūmu var paļauties visgrūtākajos brīžos – viņš nekad nenodos. Lai arī grupā viņš atbild par apgādi un saimnieciskajām lietām, vissvarīgākos lēmumus Bahs pieņem tikai kopā ar Krūmu.

Jēkabs Raģelis, Jānis Znotiņš

Jēkabs Raģelis ir lauku inteliģences pārstāvis. Pirms kara bijis skolotājs Jaunjelgavā. Kara laikā –  vietējās avīzes galvenais redaktors. Sarkanajai Armijai tuvojoties pilsētai, ir pieņēmis lēmumu kopā ar sievu bēgt uz Rietumiem. Sieva ir bērna gaidībās un tas ir traucējis paspēt ar pēdējo kuģi atstāt Kurzemi. Raģelis ar sievu ir palicis Aizvējos. 1949. gadā viņi ir izvedamo sarakstos un vienīgā iespēja ir atkal bēgt – šoreiz mežā, meklējot leģendāro “Gavara” grupu.

Dubins, Pāvels Griškovs

VDM kapteinis Dubins ir dzimis pilsoņu kara laikā Krievijā. Dubina vecākus, vēl viņam mazam esot, arestēja un ieslodzīja Gulaga nometnēs. Dubins, tāpat kā tūkstošiem cito padomju tautas “ienaidnieku” bērni, savas dienas pavadīja uz ielas, bet vēlāk tika ievietots bērnunamā. Turpmāk viņa māte ir “padomju Dzimtene” un tēvs – “dižais Staļins”. Ar šādu pārliecību viņš izaug. Kara laikā viņš dienējis “Smerš” vienībā un izstaigājis kara ceļus līdz pat pašai Berlīnei. Pēc kara tika nosūtīts uz Baltijas kara apgabalu, lai apkarotu “bandītus” Kurzemes mežos. Viņam kopā ar sievu Rīgā ir iedalīta istabiņa komunālajā dzīvoklī. Mājās viņš ir reti, jo padomju varas ienaidnieku Latvijas mežos vēl ir ļoti daudz.