Iecerēts veidot enciklopēdiju par Latgales fotogrāfiem

Sestdien, 6. aprīlī, Preiļos notiks seminārs, kurā piedalīsies fotogrāfi, vēsturnieki, lai kopīgi apkopotu un izpētītu Latgales fotogrāfu darbības vēsturi. Šobrīd ir zināmi fotogrāfi, kas darbojušies Latgalē, uz viņu fotogrāfijām atrodami autoru zīmogi, spiedogi vai logotipi, taču informācijas par pašiem fotogrāfiem ir gaužām maz. Tāpēc šobrīd ir mērķis apkopot un izdot enciklopēdiju par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi.

Tas ir “baltais plankums” Latvijas fotomākslā – tā profesionāļi raksturo informācijas trūkumu par Latgales fotogrāfiem un viņu darbības vēsturi. Lai situāciju mainītu, Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs iecerējis kopā ar citiem fotogrāfiem un kultūras iestāžu darbiniekiem izdot enciklopēdiju.    

Vulfs Franks, Antons Gabrāns, Jāzeps Jankovskis – tie ir tikai daži no teju 180 Latgales fotogrāfiem, par kuriem datus apkopojuši mūsdienu fotogrāfi, vēsturnieki, bibliotēku un muzeju darbinieki. Šo darbu pētnieki veic jau trīs gadus. Galvenais idejas iniciators ir Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs Igors Pličš, kas savākto materiālu apkopos līdz šim nebijušā enciklopēdijā.

Iecerēts veidot enciklopēdiju par Latgales fotogrāfiemLāsma Zute

    Pličs stāsta, ka pie šī jautājuma strādājis jau trīs gadus un apzinājis 176 fotogrāfus.

    "[Tie] vēl nav visi, kas ir darbojušies Latgales vēsturiskajā teritorijā, sākot no 19. gadsimta puses līdz pēckara gadiem un arī mūslaikos. Esam pārvērtuši dažkārt biznesā, tirgojot vecas fotogrāfijas, meklējam un skatāmies, kas attēlots, notikumus pētām, cilvēkus, bet, kas to radījis, to esam piemirsuši. Tādēļ ir šis seminārs un mērķis izdot enciklopēdiju, lai neviens nepārmet, ko es esmu dzirdējis, ka, lūk, Latgales fotogrāfu darbības ir balts plankums. Nav tā, es to gribu pierādīt un izdarīt sabiedrībai labu darbu," klāsta Pličs.

    “Kad tas fotogrāfs aiziet citos ceļos, tad izrādās, ka par viņa dzīvi nav nekādas informācijas, un tas ir skumji, ka ir viņa padarītais darbs, bet nav viņa paša,” norādīja Fotogrāfs, viens no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidotājiem Pēteris Korsaks.

    Fotogrāfi ļoti cer, ka datu apkopošanā aktīvāk palīdzēs arī foto kolekcionāri un vietējie iedzīvotāji, jo ļoti daudz noslēpumus var atklāt tieši ģimenes albumi.

    “Gan politiskie notikumi, gan kulšanas talkas, mēslu talkas, viss ir šī fotogrāfa tā teikt dokumentācija,” skaidroja Pēteris Korsaks.

    Enciklopēdijā par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi katram fotogrāfam iecerēts veltīt vienu atvērumu.  

    Tā kā vēl daudzu fotogrāfu veikums nav apzināts, Latgales fotogrāfu biedrība mudina iedzīvotājus un pašvaldību kultūras darbiniekus turpmākā pusgada laikā datu apkopošanā iesaistīties aktīvāk, lai enciklopēdija vēstītu par pēc iespējas vairāk foto profesionāļiem no visas Latgales.

    Saistītie raksti
    Kino, foto un TV
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti