Kā zināms, Hercs Franks sāka uzņemt filmu "Baiļu robeža" pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore Marija Kravčenko, kas filmu pēc Franka nāves pabeidza.
Filma “Baiļu robeža” pirmizrādi Latvijā piedzīvoja 2014. gada decembrī, kļūstot par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos – Rīgas starptautiskajā filmu festivālā un Krievijas prestižākajā dokumentālo filmu festivālā “Artdocfest”, kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret Krievijas oficiālo politiku.
Savukārt starptautisko pirmizrādi “Baiļu robeža” piedzīvoja 2015. gadā prestižajā Toronto dokumentālo filmu festivālā, izrādīta festivālos Izraēlā, ASV, Eiropā, Krievijā un Austrālijā. Tā ir pirmā Latvijas dokumentālā filma, kas pieejama interneta veikalā iTunes.
Jau vēstīts, ka filma “Baiļu robeža” saņēmusi vairākas nozīmīgas kinobalvas Krievijā – nacionālo prēmiju "Lauru zars" kā labākā filma dokumentālo un televīzijas filmu kategorijā un balvu "Baltais zilonis", ko piešķir Krievijas Kinematogrāfistu savienības Kinokritiķu un kinozinātnieku ģilde, kā arī galveno balvu Starptautiskajā Andreja Tarkovska kinofestivālā "Zerkalo".
2015. gada martā “Baiļu robeža” bija viens no trim darbiem, kas nominēti Krievijas Nacionālās kinoakadēmijas balvai "Nīke" kategorijā “Labākā dokumentālā filma”.
Filmas centrā ir attiecības starp vīrieti, kurš divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto, un sievieti – emigranti no Krievijas, četru bērnu māti, kura šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Hercs Franks – nepiedzīvo pirmizrādi, pēc viņa nāves filmu pabeidza režisore Marija Kravčenko.
Filma tikusi vērtēta pretrunīgi, jo tā stāsta par visas valsts ienīsta slepkavas ģimeni. Taču, kā, filmu aizstāvot, teica pasaulslavenais rakstnieks Amoss Ozs: “Ja tie ir centieni aizliegt visus mākslas darbus, kas attēlo slepkavu un pat rāda to ar zināmām simpātijām, tad arī Eiripīda "Mēdeja" būtu jāaizliedz; Šekspīrs jāizmet atkritumos viņa "Hamleta", "Makbeta" un "Jūlija Cēzara" dēļ, jāaizmirst Dostojevska "Noziegums un sods" un jācenzē visas lugas, kuru darbībā attēlota valdnieku slepkavošana…”
Filma “Baiļu robeža” uzņemta studijā “Ego Media”, producents Guntis Trekteris, filma ir Latvijas – Krievijas – Izraēlas kopražojums. Krievijas puses kopproducents ir pazīstamais dokumentālists Vitālijs Manskis.
Hercs Franks bija pasaulē slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kurš dokumentālajā kino ir strādājis gandrīz pusgadsimtu. Kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926. gadā Ludzā. Lielāko daļu sava radošā mūža viņš pavadīja Rīgas kinostudijā, 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku - no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavībai.
