Filma atklāj Gunāra Jākobsona daudzpusību gan žurnālistiskā, gan dzīvē, izceļ sasniegtās virsotnes, bet nevairās arī no skarbajiem viņa dzīves pieturpunktiem.
Atbildot uz jautājumu, kāda viņam bija filmēšanās pieredze, Gunārs Jākobsons vispirms padalās ar stāstu, kāda viņam bija pirmā pieredze ar kino skatīšanos vispār: "Pirmo filmu savā mūžā es redzēju, kad man bija kādi septiņi vai astoņi gadi un es gāju Jaunsvirlaukas septiņgadīgajā skolā, 2. klasē. Tā bija filma "Ivans Bargais". Toreiz laukos vispār nezināja, kas tas tāds kino vispār ir. Braukāja apkārt tāda mašīnīte, kas izrādīja kino, tika uzstādīts ekrāns, dīzelis novietots kaut kur dārzā. Un tad mēs zēni, protams, skrējām, grūstīdamies un bakstīdamies, lai ieņemtu labākās vietas. Labākās vietas – tā ir pirmā rinda. Bet kad sākās tā filma, kad rādīja to Ivanu Bargo, ar to bargo ģīmi, tad mēs pārbijušies sēdējām tajā savā pirmajā rindā un gandrīz gribējām laisties prom no tā ķinīša. Tāda mana pieredze saistībā ar kino, mana pirmā, bērnu dienu pieredze. Nu, tagad šī ir pēdējā, un filmēšanās bija traka faktiski."
Traka filmēšanās bija galvenokārt tāpēc, ka Covid-19 pandēmija tobrīd gāja apkārt pa visiem stūriem, kā Gunārs saka, un arī laika apstākļi bieži vien nelutināja filmas veidotājus, kad notika filmēšana āra vidēs.
Bet Gunārs Jākobsons par šo pieredzi ir ļoti pateicīgs, arī tādēļ, ka tā viņam deva iespēju atkal satikties ar daudziem viņa dzīvē nozīmīgiem laikabiedriem: "Ir ļoti patīkami, ka es esmu nofilmējies ar tādām personībām kā Jānis Kvēps, izcilais sporta ārsts, mans draugs, kurš aizgāja aizsaulē dažus mēnešus pēc mūsu filmēšanās. Tāpat es biju kopā jaunajā estrādē Mežaparkā ar Edgaru Račevski, manu ilggadēju kolēģi, kurš arī diemžēl nu jau ir aizsaulē. Man ļoti žēl, ka mēs nepaspējām nofilmēt Jāni Lūsi, vienu no maniem mīļākajiem sportistiem, viņš aizgāja mūžības ceļos faktiski dažas nedēļas pirms tam, kad mēs bijām iecerējuši viņu filmēt. Bet nu – dzīve ir dzīve, un kino ir kino, tā tas ir."
Raksturojot režisores Ināras Kolmanes darba stilu, Gunārs Jākobsons atklāj: "Dabīgi, ka viņa mēģināja "sist ārā", bet es, protams, turējos pretī, kā jau spītīgs cilvēks. Mani atvērt ir diezgan grūti, es arī nepakļaujos tādiem visādiem seansiem, es daudz ko paturu sevī, mīlu būt vienatnē ar sevi. Es nezinu, cik lielā mērā viņai tas izdevās, tur jāprasa Inārai pašai, bet es domāju tā, ka pilnīgi viņa man klāt netika. Bet tas nav viņas mīnuss, bet manas rakstura īpašības, es nezinu, kāpēc tā tas ir."
Režisore Ināra Kolmane atzīst, ka, sākot filmu, negaidīja, ka tā viņai būs tik liels izaicinājums, jo izrādījās, ka nav nemaz tik viegli izveidot stāstu par tik pozitīvu un publisku personību, kāds ir Gunārs Jākobsons. Taču viņa ļoti strādāja, lai piekļūtu tuvāk viņa būtībai, un cer, ka filma skatītājiem atklās arī ko jaunu: "Sākumā bija grūtāk, jo Gunārs ieslēdza savu profesionālo balsi un atbildēja man kā radio diktors. Bet pēc tam jau, runājot arvien vairāk un dziļāk, mēs sapratāmies, un mēs filmējām arī viņa ikdienas dzīvi, kā viņš Tūjā dārzā strādā, un tad jau viņš atraisījās.
Mēs pieskārāmies arī skarbām lietām un sāpēm, kas viņam ir bijušas, jo dzīve ir dzīve. Mēs, protams, tām pieskārāmies, lai stāsts par viņu ir pilnīgs.
Man cits skats radās uz viņu, redzot viņu kopā ar mazmeitām un meitu. Jo tas apjoms, kādā viņš savulaik ir strādājis... Es nezināju, ka viņš ir tik ģimenisks un tik ļoti ģimenei atdevies arī šobrīd. Tas man bija tāds ļoti patīkams un sirsnīgs pārsteigums."
Stāsts par Gunāru Jākobsonu vienlaicīgi ir stāsts par ļoti spilgtu laika nogriezni, kas veidojis Latviju tādu, kādu to redzam šodien. Ināra Kolmane turpina: "Laikmeta aina ir ļoti svarīga, jo Gunārs – tā jau ir vesela ēra. Mēs droši varam teikt, ka viens no vecākajiem pasaulē, kas joprojām strādā kā radio diktors un kā žurnālists. Tā kā viņš pats jau ir unikāla laika liecība un plus vēl visi viņa laikabiedri. Filmā ir Raimonds Pauls, Artūrs Irbe, Māra Eglīte, Lia Guļevska, Sandra Glāzupa un ļoti daudz interesantu cilvēku."
Ināras Kolmanes dokumentālās filmas "Ētera personība Gunārs Jākobsons" pirmizrāde notiks 8. novembrī kinoteātrī "Splendid Palace".
