Diskusijas par to, ka autortiesību regulējums Eiropas Savienības valstīs netiek līdzi digitālajam laikmetam, nav nekas jauns. Bet tagad tās ieguvušas jaunu spēku līdz ar Vācijas Pirātu partijas deputātes Jūlijas Redas ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām. Tieši Reda ir ziņotāja 2001.gadā pieņemtās Autortiesību direktīvas grozījumiem, kas varētu iekļauties Eiropas Vienotā digitālā tirgus stratēģijā, ko Eiropas Komisija plāno prezentēt maijā.
Jūlijas Redas ieskatā pašreizējā sistēma ir samežģīta, un audiovizuālā satura bloķēšana pārkāpj vienotā tirgus principus: „Mums Eiropas Savienībā ir 28 dažādi autortiesību regulējumi, bet internets valstu robežas nepazīst. Mums ir vienotais tirgus un vienādas tiesības visiem patērētājiem. Viņiem ir tiesības pirkt citu valstu ražojumus, bet piekļuvi citas valsts ražotam saturam internetā pašreizējais autortiesību regulējums ierobežo.”
Taču Jūlijas Redas idejām netrūkst arī kritiķu. Starp tiem ir virkne Eiropas kinorežisoru, kurus skaidrot savas bažas Eiropas Parlamentā (EP) bija ielūdzis reformas pretinieks, deputāts Žans Marī Kavada no Eiropas Liberāļu un demokrātu grupas. „[Esošais regulējums] labi strādā gan kultūras industrijai, gan autoriem un dažādu nozaru radošiem cilvēkiem. Tādēļ es neredzu lietderību un morālu pamatojumu izmaiņām. Vai ir pareizi veikt grozījumus sektorā, kas labi funkcionē?” neizpratnē ir EP deputāts Kavada.
Viņa uzaicinātie Eiropas kinoļaudis domā līdzīgi. Kā norādījis poļu producents Dariušs Jablonss, ģeogrāfiskā bloķēšana ir vitāli svarīga Eiropas kino finansēšanai, jo ļauj pārdot raidīšanas tiesības katrā valstī atsevišķi.
Pazīstamais grieķu režisors un producents Kosta Gavrass uzsver – izmaiņas visvairāk skars tieši mazās filmu kompānijas: „Ja šī sistēma tiks iznīcināta, taps daudz mazāk filmu.
Un tirgu kontrolēs lielās kompānijas, kam ir gana daudz naudas. Ja tās dominēs, mums Eiropā izveidosies tāda kā monokultūra, jo šīs lielās kompānijas ražos tikai populāras filmas, tādas filmas, kas viņiem šķiet interesantas.”
Ierosināto grozījumu virzībai cieši seko arī Eiropas autortiesību aģentūras. Kā Latvijas Radio skaidro Latvijas Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāve Ieva Kolmane,
digitālajā laikmetā pie atbilstoša regulējuma trūkuma lielākais ekonomiskais ieguvējs ir nevis lietotājs, bet gan starpnieki – digitālo pakalpojumu piegādātāji.
“Un autoru puses aizstāvju lielākā sāpe ir, lai tā notiek, bet lai tas nenotiek tikai un vienīgi uz autoru rēķina. Man liekas, ka kompromiss tur tiks panākts, jo abas puses ir ieinteresētas tikt pie kaut kādas skaidrības digitālā laikmeta vai vienotā digitālā tirgus apstākļos. Bet runa ir par līdzsvarotām izmaiņām un, protams, tā, lai autors šajā situācijā nepaliek neaizsargāts,” stāsta AKKA/LAA pārstāve Kolmane.
Balsojums par Jūlijas Redas autortiesību ziņojumu Eiropas Parlamentā plānots maijā, kad ar savu Vienotā digitālā tirgus stratēģiju nāks klajā arī Eiropas Komisija.
