Kā iepriekš vēstīts, Rīgā ieradies viens no festivāla „Baltijas Pērle" spilgtākajiem viesiem - britu kino režisors Pīters Grīnevejs.
16.septembrī Pīters Grīnevejs sniegs lekciju un meistarklasi Latvijas kino nozares profesionāļiem. Savukārt viņa filma „"Golciuss un Pelikāna kompānija" festivālā „Baltijas pērle" tiks izrādīta piektdien kinoteātrī „Splended Palace". Filma izpelnījusies skandalozu slavu, tā veltīta Holandes erotisko gravīru autoram Hendrikam Golciusam.
Šobrīd Grīnevejs veido filmu par Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu.
Vaicāts, kāds ir viņa filmu adresāts, Pīters Grīnevejs atbild, ka viņš filmas neuzņem, domājot par skatītāju vēlmēm, viņš filmas veido sev un pēc tam izrādās, ka arī skatītāji tās nolasa un uztver.
Ar savu izteiksmīgo runas manieri un strikto viedokli Pīters Grīnevejs atstāj ekscentriskas un ļoti pašpārliecinātas personas iespaidu.
Savulaik viņš nāca klajā ar atziņu, ka kino ir miris, un joprojām viņš ir ļoti kritisks pret notiekošo kino jomā, uzsverot, ka filmas, ko var nosaukt par patiesiem mākslas darbiem, sastopamas ārkārtīgi reti.Viņa skatījumā filmā pats galvenais ir spēcīgs vizuālais tēls, taču lielākais vairums filmu veidotāju to atstāj novārtā un viņu filmas ir tikai tekstu ilustrācijas.
Par visu laiku izcilāko kino meistaru Pīters Grīnevejs uzskata Sergeju Eizenšteinu, ne velti tikko pabeidzis filmu par viņu, un Eizenšteina saistība ar Rīgu ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Grīnevejs šeit ieradies:
„Es Eizenšteina daiļradi atklāju jau 17 gadu vecumā, kad mācījos mākslas skolā. Toreiz es savā apbrīnā jutos vientuļš, jo Anglijā Eizenšteins nebija populārs," stāsta Pīters Grīnevejs. "Jau toreiz es pamanīju, ka viņš runā absolūti novatoriskā kino valodā, kurā galvenais ir ļoti spēcīgs vizuālais tēls un perfekta kadra kompozīcija.Tās ir ļoti reti sastopamas kvalitātes kino mākslā."
Man ļoti žēl, ka pat šodien - digitālajā laikmetā - kad ir tik lielas iespējas strādāt ar vizuāliem tēliem, lielākā daļa filmu vizuālā ziņā ir veidotas ļoti pavirši un nevīžīgi," turpina režisors. "Es tās dēvēju nevis par kino, bet gan vienkārši par teksta ilustrācijām."
Grīnevejs pats atzīst, ka ir radikāls savā nostājā par vizualitātes un nevis teksta noteicošo lielo lomu kino mākslā, šo savu radikalitāti viņš ilustrē ar šādu piemēru:
"Varbūt mēs varam atgriezties pat pie Bībeles. Kā jūs zināt, Bībele sākas ar tekstu - „Iesākumā bija Vārds", bet tas viss ir nepareizi, jo nekāds vārds nebija pirmais - viss sākās ar tēlu," uzskata Grīnevejs.
Grīnevejam pašam ir gleznotāja izglītība, un tieši tā viņā attīstījusi spēju domāt vizuālos tēlos, kas, viņaprāt, būtu jābūt filmu veidotāju galvenajai prioritātei. Viņš ļoti cer, ka digitālo tehnoloģiju attīstība tomēr agri vai vēlu veicinās izcilu vizualitātes paraugu rašanos.
Esmu ļoti optimistiski noskaņots un uzskatu, ka tieši šī brīža kino var attīstīt to, ko es saucu par "vizuālo lasītprasmi". Lielākā daļa cilvēku šajā jomā ir analfabēti," uzsver režisors.
"Digitālā revolūcija dod iespējas visdažādāko mākslas žanru sintēzei, un tas jāizmanto arī kino jomā. Rīgā šonedēļ tiek izrādīta mana filma "Golciuss un Pelikāna kompānija", kas ir piemērs, kā es mēģinu savienot dažādas jomas," norāda Grīnevejs. "Filmas vizuālā tēla veidošanā ir ietekmes no glezniecības, arhitektūras, kaligrāfijas un pat tādas visai miglainas jomas kā retorika."
