Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Filmas impulss bija sieviešu stāsti par piedzīvoto un izjusto 20. gadsimta karos Austrumeiropā. "Baņutas" varoņi zaudējuši prasmi dzīvot miera laika dzīvi, jo viņus salauzusi kara pieredze, norādīja filmas veidotāji. "Filmu veidojot, daudz tika reflektēts par kara traumu un padomju režīma nospiedumu mūsu sabiedrībā, bet neviens nevarēja iedomāties, ka šādi apstākļi jebkad varētu atkārtoties. Iespējams, tāpēc līdztekus traģiskiem motīviem tajā ir arī daudz humora, paradoksu un spēles prieka," uzsvēra autori. Dramaturgs Evarts Melnalksnis seansa sākumā teiks ievadvārdus, bet pēc filmas skatītājus aicina palikt uz sarunu par "Baņutu" Ukrainas kara notikumu kontekstā.
Filmas "Baņuta" interpretācija saistīta ar Alfrēda Kalniņa pirmās latviešu operas vardarbīgo sižetu un vēsturiskajiem apstākļiem, kas ietekmējuši operas radīšanu un tās labojumus. Cīnoties partizānu rindās vienlaikus mītiskajā baltu pagātnē un 20. gadsimta karos Eiropas austrumdaļā, Baņutu no nāves izglābj padzīvojušais lietuviešu princis Daumants. Traukdams uz motocikla, viņš atved cīnītāju uz savu dzimteni baltu svētvietā Romovē. Gaidāmas kāzas, tomēr tās pārtrauc kraukļi – kā melna sirdsapziņa tie atgādina par Daumanta noziegumu pret meiteni Jargalu. Drīz cīņā tiek nonāvēts arī Daumants, bet Baņuta kā svešiniece Romovē tiek ierauta upurēšanas un tālākas atriebības rituālos. Tomēr viņa ir cīnītāja – laimi Baņutai neviens neatņems.
Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs "Hauen und Stechen" jau ilgstoši nodarbojas ar operas pamatrepertuāra radikālu pārradīšanu. Tā arī operfilmā "Baņuta" sapludināta opera, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte, brīva sižeta pārinterpretācija, jaunu elementu ieviešana, dažādu valodu un spēles formu izmantojums, skaidroja veidotāji.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
