Filma vedīs visai neparastā ceļojumā pa 20.gadsimtu. Tās galvenais varonis būs pusaudzis Jānis, kurš zīmēs savu dzimtas koku, un viņa izpētītie fakti skatītāju priekšā atdzīvosies, iepazīstinot ar Jāņa senčiem četrās paaudzēs.
Viņu vidū būs gan 1905.gada revolūcijas aktīvists, gan pirmā Latvijas brīvvalsts laika pavāre, gan padomju milicis un vēl daudzi citi.
Filmas sižets iezīmēsies ar epizodi, kad 16 gadus vecajam Jānim skolā uzdots mājasdarbs - izveidot savas dzimtas koku. Jānim izdodas pagātnē aizrakties līdz ceturtajai paaudzei, ko pārstāv viņa vecvecvectēvs, kurš 1905. gada revolūcijas laikā dedzināja muižas. Viņš uzzina arī par citiem saviem senčiem, kuru vidū bijis gan bagāts Valmieras tirgotājs, gan Ļeņinam uzticīgs sarkanais strēlnieks, gan leģionārs, kurš aizbēdzis uz Zviedriju, gan komjauniete, kura devusies strādāt uz tā sauktajām neskartajām zemēm pie Baikāla.
Celma visus šos likteņstāstus atdzīvinājusi, izmantojot gan dokumentālus kadrus, gan ar aktieriem iestudētas spēlfilmas ainas.
Filma piedāvā neierastu skatu uz vēsturi, atšķirīgu no daudz kultivētā mūsu tautas mūžīgo ciešanu stāsta. „Mums ir tendence par savu vēsturi stāstīt ļoti smagnēji, bet es domāju, ka visu laiku to smagumu cilvēkiem nevar kraut virsū, un tādēļ es filmā uz vēsturi skatos mazliet caur absurda prizmu,” saka Celma.
Savādākā gaismā ieraudzīsim arī vairākus vēsturiskus personāžus, piemēram, Augustu Kirhenšteinu, kura personībā īpaši tiks akcentēts kāds komisks aspekts. „Man Kirhenšteins ir atmiņā kā cilvēks, kurš ballē piesienas jaunai meitenei. Kaut kādā veidā jānoņem tā ārprātīgā naida sajūta,” saka Celma.
Tā kā filmas galvenais adresāts ir jaunieši, filmā tiks arī ievīts terminu skaidrojums, jo, kā pārliecinājusies Celma, lielai daļai šī brīža divdesmitgadnieku aizgājušā gadsimta Latvijas vēsture ir viens liels balts plankums. „Piemēram, vārds „kulaki”. Viņi nezina, kas ir vārds „kulaki”,” piemēru min Celma.
Strādājot pie filmas, Celma ļoti daudz lasījusi un skatījusies vecās kino hronikas, arī pati gūstot jaunas atziņas par mūsu vēsturi un izmainot savus stereotipiskos priekšstatus. Pēc režisores domām - mēs pārāk daudz noklusējam patiesību arī par saviem neglaimojošajiem darbiem vēsturē, bet šāda noklusēšana, piemēram, par latviešu sarkano strēlnieku nodarījumiem, latviešiem par labu noteikti nerunā. „Latvieši pirmie darba nometnes ir radījuši,” saka Celma.
Filmas veidošanā Celma iesaistījusi arī jauniešus - viņu vidū Matīss Kaža, kurš ir viens no filmas tekstu autoriem. Arī Matīss ir pārliecināts - jauniešus par vēsturi visvieglāk ir ieinteresēt tieši caur personiskiem un spilgti izstāstītiem stāstiem.
Filmā vēsturiskas situācijas un personības izspēlē Marija Bērziņa, Regīna Razuma, Guna Zariņa, Andris Bērziņš, Harijs Spanovskis un vēl virkne aktieru, filma uzņemta Latvijā, arī Zviedrijā un Karību salās. Pirmizrādi „Mana koka stāsts” piedzīvos piektdien kinoteātrī „Splendid Palace”.
