Gatis Indrēvics jau 15 gadu ir profesionāls karavīrs, trīs reizes piedalījies starptautiskās operācijās un tieši Irākas misijā pirms 10 gadiem sācis fotografēt. Nu jau viņa hobijs pārvērties par profesiju, jo šobrīd viņš ir militārais fotogrāfs mūsu bruņotajos spēkos.
Indrēvics fotogrāfijai pievērsās savā pirmajā misijā Irākā. Viņa lielā mīlestība ir vēsture, un, kad viņš ieraudzījis netālu no bāzes esošo Babilonas senpilsētu, licies absolūti dabiski to iemūžināt fotogrāfijās. Un tā arī viss sācies – drīz vien viņš sācis dokumentēt arī karavīru ikdienu, apkārt esošo dabu, vietējos cilvēkus un viņu sadzīvi.
Izstādē „Misija” redzami fotoiespaidi no trim misijām – pirmās Irākā 2005.gadā un pēc tam arī divām pārējām – Afganistānā.
Autors uzsver – izstāde nav tikai stāsts par karu, jo līdzās tam abās valstīs cilvēki tāpat dzīvo savu dzīvi, strādā, veido ģimenes, mīl, skumst un priecājas:
„Protams, ka necentos dokumentēt nekādu vardarbību, vienkārši gribēju parādīt, kāda ir ikdiena. Jāsaprot gan tas, ka mani tiešie pienākumi šeit bija – ne jau fotografēt, un, ja bija kas jādara kā karavīram, tad es vairs nelietoju fotoaparātu, bet citus „izteiksmes līdzekļus”. Tāpēc šeit redzamās fotogrāfijas ir tapušas piecas minūtes pirms kādas kaujas vai kauju starplaikos, vai dažādos citos momentos.”
Spilgti karavīru neprognozējamo ikdienu ataino fotogrāfiju sērija, tapusi Afganistānas kalnos, kur karavīri raka ierakumus, lai gatavotos treniņiem, bet scenārijs izvērtās citādāks, un viņi „tika apsveikti ar salūtu”, kā pārnestā nozīmē uzbrukumu raksturo Gatis Indrēvics: „Interesanta fotogrāfija. Tā fiksēta aptuveni trīs minūtes pirms kaujas. Esam izrakuši ierakumus, gaidām helikopterus, jo vajadzēja būt treniņiem, un labi, ka esam izrakuši, jo tad sākas pamatīga šaušana.
Te ir starpkauju brīdis, var redzēt, ka visapkārt mētājas čaulītes. Iekārtojamies uz naktsguļu, un tad jau naktī mūs atkal nāk „sveikt ar salūtu”. Pēc tam mēs divas nedēļas dzīvojam ierakumos”.
Fotogrāfijās arī redzams, kā starpkauju brīžos latviešu karavīri kopā ar afgāņiem gatavo ēst un kā afgāņu karavīri atpūšoties labprāt uzdejo. Fotogrāfijas piedāvā pabūt arī afgāņu tirdziņā, kas atrodas ciemata galvenajā ielā.
„Tā ir viena no ciemata galvenajām ielām, kurā var arī redzēt Afganistānas ziemu, kas ir pilna ar milzīgiem dubļiem, kas ir dīvainā kārtā principā nenotīrāmi no zābakiem un mašīnām, tie ir kā līme,” stāsta Indrēvics.
Afganistānā ir četri galvenie pārvietošanās līdzekļi – motocikls, ēzelis, kamielis un "Toyota" automašīna, stāsta Indrēvics, un vienā no fotogrāfijām arī redzams kāds no braukšanas līdzekļu servisiem tādā pašā dubļainā ciemata ieliņā.
Vienaldzīgu nevar atstāt Afganistānas skaistā daba, tāpēc arī tās ir daudz Gata Indrēvica fotogrāfijās.
„Tā ir Almaras ieleja Afganistānā. Fotogrāfija, kurā ir kalni, kalni un vēlreiz kalni, un tikai viens koks. Tas vienīgais koks kalna galā apzīmē kāda ievērojama cilvēka kapa vietu. Kopumā skats ir elpu aizraujošs, kad tu stāvi tās ielejas malā, un tad tā vien tik gribas izvilkt fotoaparātu, iekadrēt un nofotografēt to visu,” pētot savas fotogrāfijas, stāsta Indrēvics.
Stāstoši ir arī Afganistānas un Irākas cilvēku portreti, piemēram, irākiešu meitenīte, kura fotogrāfā lūkojas, cieši piespiedusi sev klāt pavisam izplūkātu lelli Bārbiju. Nosaukums ir „Karalaika Bārbija”. Bilde kopumā ataino, kādi tur izskatās bērni un kādas ir viņu lellītes.
Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva raksturo Indrēvica veikumu gan kā dokumentāli, gan mākslinieciski spēcīgu liecību par notiekošo Afganistānā un Irākā:
„No mana skatu punkta vēstījums ir par to, ka karš ir pasaulē visnejēdzīgākā lieta un visnelietderīgākā resursu izmantošana
Man gribētos, lai cilvēki saskatītu – jā, šīs kara lietas ir visu laiku blakus, bet tur visur ir cilvēki, kuri vienkārši grib dzīvot un darīt savas lietas.”
Gata Indrēvica fotoizstāde „Misija” Latvijas Fotogrāfijas muzejā aplūkojama līdz 11.decembrim.
