Fotogrāfs Andrejs Strokins: Vide, kurā dzīvo, izveido tavu identitāti

Pirms četriem gadiem fotogrāfs Andrejs Strokins sāka dokumentēt vienu no nomaļākajām un stereotipu vajātākajām Rīgas apkaimēm - Bolderāju un Daugavgrīvu. Sākotnējais viena gada projekts pāraudzis abpusējā mīlestībā pret šo raupjo un vienlaikus ļoti skaisto vidi, liekot fotogrāfam atgriezties tur atkal un atkal. Fotogrāfa acīm skatītā Bolderāja un Daugavgrīva tagad redzama arī Andreja Strokina izstādē "Cilvēki kāpās" Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

Fotoizstāde "Cilvēki kāpās" pirmoreiz pie skatītājiem nonāca pērnvasar Lietuvā pēc fotogrāfa Andreja Strokina uzvaras "Kaunas Photo Star 2013" konkursā. Izstādes kuratori raksta: uz daudzo ironisko pilsētvides portretējumu fona Strokina darbi izceļas ar melanholisku cilvēcību un kautrīgu optimismu. Un tam nevar nepiekrist.

"Izgāju Daugavgrīvā pie jūras ziemā mazliet pastaigāties, pabildēt ledus krāvumus," stāsta Strokins.

Viņš rāda uz vienu no fotogrāfijām, kur starp ledus bluķiem sakumpusi iedzērāju kompānija - sieviete un trīs vīrieši, no kuriem viens izmeties līdz jostasvietai kails.

"Šis vīrietis gribēja, lai es viņu nobildēju. Novilka kreklu, paņēma ledus gabalu un gribēja kā tāds mačo nobildēties, bet viņš bija iedzēris, un ledus gabals nokrita sievietei uz galvas. Es principā nospiedu vienu kadru un aizmuku, jo tur sākās kautiņš starp vīriešiem, kuri gribēja aizstāvēt sievieti," atklāj fotogrāfs.

Šādi trauksmaini stāsti Strokina fotogrāfijās mijas ar mierpilnu gulbju parādi Buļļupē, iemigušiem ļaudīm 3. maršruta autobusā, Voleru mazdārziņiem un sārtu kuģi, kas šķietami iebraucis bērzu birzī.

"Tā ir aizliegtā zona, Bolderājas kuģu remonta rūpnīca. Apsargāta teritorija. Tagad uzlika sētu, bet vēl pagājušogad tur varēja brīvi tikt," savos labāko kadru meklēšanas piedzīvojumos dalās jaunais fotogrāfs.

Savos darbos Strokins pēta robežu starp dabu un pilsētvidi, nereti robežas pārkāpdams arī pats un meklēdams atbildi, kā vide un cilvēks ietekmē viens otru vietā, kur padomju laiks savas pēdas ieminis īpaši dziļi.

"Daugavgrīva jau būtībā bija militārais ciematiņš, slēgta teritorija. Cilvēki, kuri tur dzīvo, ir uzauguši tādā padomju armijas vidē, un tas ir atstājis iespaidu. Vide, kurā tu dzīvo, manuprāt, izveido tavu identitāti. Ja es tur dzīvotu, es noteikti būtu savādāks," ir pārliecināts Strokins.

Latvijas Mākslas akadēmiju beigušo Andreju Strokinu līdzās fotogrāfijai interesē arī tēlniecība. Izstādi papildina vairākas instalācijas - Krievu salā atrastā lampā ierāmēta smilšu pils, miniatūrs mola viļņu šķēlējs, kazarmās atrasta grāmata krievu valodā ar nosaukumu "Manas bērnības kuģi" un iekšpusē izgrebtu caurumu.

"Šeit ir visdrīzāk glabāta tabaka vai kas cits aizliegts, ko nevarēja ienest kazarmās," tagad ierāmēto atradumu komentē fotogrāfs.

Braucieni uz Bolderāju un Daugavgrīvu pēdējos četros gados kļuvuši par Andreja Strokina ikdienu. Sākotnējā tīksmināšanās par eksotiku pāraugusi interesē par iedzīvotājiem un savādo vidi, kurā skaista daba satiekas ar pamestām rūpnīcām.

"Viņa attieksme pret darbu un tas, kā viņš to mākslu taisa. Ja runājam par to, ka laikmetīgā māksla un laikmetīgā fotogrāfija ir viegla vai virspusēja, tā absolūti nav. Andrejs pierāda pilnīgi pretējo," saka Sandra Jakušonoka, Bolderājas grupas vadītāja un viens no cilvēkiem, kuri kļuvuši par Andreja Strokina tuvākajiem domubiedriem Bolderājas un Daugavgrīvas atklāšanā.

"Tas ir viņa skatījums, bet tas ir skatījums, kas neievaino, kas nenodara sāpes. Tu redzi, ka viņš pret šiem cilvēkiem izturas ar cieņu, lai kādā stāvoklī viņi būtu un lai kas ar viņiem būtu noticis. Nezinu, vai tā ir cilvēkmīlestība, bet viņā nav augstprātības pret to, ko viņš pēta," uzsver Sandra Jakušonoka.

Andreja Strokina safotografētās filmiņas par Bolderāju un Daugavgrīvu aizņemot divas atvilktnes, bet viņa sapnis ir izpētīto tālākā nākotnē pārvērst arī grāmatā par šo neparasto Rīgas apkaimi.

Kā vēstīts, Andreja Strokina izstāde "Cilvēki kāpās" Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma līdz 16.augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt