Fotogrāfijas muzejā Mārtiņa Lablaika izstāde «35 mm ainavas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs 26. martā atklās latviešu fotogrāfa Mārtiņa Lablaika izstādi „35 mm ainavas”, kurā tiks izstādīti darbi, kas tapuši, izmantojot klasisko šaurfilmu. Izstāde būs aplūkojama līdz 26. aprīlim.

Mārtiņš Lablaiks šajā tehnikā saskata iespēju uz mirkli izrauties no ierastās darba rutīnas, kurā galvenokārt fotografē, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Mārtiņš Lablaiks

Dzimis 1973. gadā.

Studējis RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē un Rīgas 34. arodskolā ar specializāciju fotogrāfijā.

Iegūtās zināšanas vēlāk papildinājis pašmācības ceļā un kvalifikācijas celšanas kursos.

Studējis arī Mākslas priekšmetu pasniedzēju pedagoģijas pamatu programmā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Lablaiks strādā par fotogrāfijas pasniedzēju Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālo komunikāciju nodaļā, strādā par fotogrāfu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, darbojas arī kā pašnodarbināts fotogrāfs.

Kopš 1998. gada piedalās autoru grupu izstādēs, fotoplenēros un akcijās, viņa uzņemtās fotogrāfijas publicētas Latvijas preses izdevumos. 

„Fotogrāfijas, kuras redzamas izstādē, sāka tapt kādus septiņus astoņus gadus iepriekš Lielbritānijā. Iespējams, tad arī radās doma fotografēt noteiktā stilā, izmantojot klasisko šaurfilmu fotokameru un vienu nemainīgu objektīvu, pieskaņojoties noteiktam standartam, kurš ierobežo un tajā pašā laikā atvieglo uzņemšanu. 35 mm ir kā tehnisks paņēmiens un izteiksmes līdzeklis reizē. Izvēlējos fotografēt ar melnbalto filmu un pats kopēt attēlus, jo tas ir mans fotogrāfa dzīves sākums, tehnoloģija, ar kuras palīdzību es iepazinu fotogrāfiju un kurā diezgan labi orientējos,” stāsta fotogrāfs.

Izstādītajās fotogrāfijās aplūkojamas gan lauku apvidu un  pilsētas ainavas, gan pilsētvides objekti.

„Redzamo vietu un lietu fotofiksācija dažbrīd nav nozīmīga. Daudz svarīgāki ir kontrastaini laukumi un gaismēnu spēles vai  figūru izkārtojums, kas veido kompozīciju. Noteiktas vietas fiksācija noteiktā laikā, pietura kādā dzīves mirklī. Distancētais skatījums un daudzas pirmajā mirklī šķietami nesvarīgas detaļas veido kopējo attēla noskaņu, liek piedomāt kādu stāstu vai vienkārši redzēt idienišķu brīdi. Izstādē redzamās fotogrāfijas pārsvarā tapušas Lielbritānijā un Portugālē, dažas Zviedrijā un Latvijā," atzīmē Mārtiņš Lablaiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti