Sūne Junsons ir atzīts zviedru dokumentālās fotogrāfijas meistars, kā arī rakstnieks un dokumentālo filmu veidotājs. Gan fotogrāfijās, gan dokumentālajās filmās autors galvenokārt uzņēmis ainavas, zemniekus un citus lauku iedzīvotājus.
Fotogrāfiju izstādē „Dzīve un darbs” ir skatāmi laikā iesaluši mirkļi, kuros atainoti Zviedrijas lauki un to iedzīvotāji 20.gadsimta vidū. Laiks ir šo darbu centrālā tematika: mierpilnajos portretos jaušama cilvēku pārliecība par nemainīgo stabilitāti viņu dzīvē. Junsonam, kurš tobrīd strādāja par Vesterbotenas muzeja lauka etnologu, bija iespēja kļūt par liecinieku un dokumentēt pakāpenisko pāreju no agrikulturālās uz industriālo sabiedrību.
Izstādē „Dzīve un darbs” iekļauts arī pretstats mierīgajiem Zviedrijas zemnieku portretiem, tās ir dokumentālās fotogrāfijas no iebrukuma Prāgā 1968. gadā. Izstādē blakus plaši pazīstamām un godalgotām fotogrāfijām aplūkojamas arī mazāk zināmas.
Sūne Junsons galvenokārt strādāja Vesterbotenas reģionā un citviet Zviedrijā, taču vairāki fotoprojekti īstenoti arī Dānijā, Ņujorkā, Kongo, Kanādā un citviet. 1993. gadā fotogrāfs ieguva prestižo Hasselblada fonda starptautisko apbalvojumu fotogrāfijā.
Savas dzīves laikā Sūne Junsons izdeva 25 grāmatas un 20 dokumentālās filmas, un viņa uzņemtās fotogrāfijas tika izstādītās gan Zviedrijā, gan ārpus tās robežām. Ūmeo ir izveidots viņa vārdā nosaukts dokumentālās fotogrāfijas centrs.
