Fotoklubs “Rīga” dibināts 1962. gadā. Drīz vien tas kļuva par profesionālu fotomākslinieku apvienību, kas ne tikai nodarbojās ar sabiedrības izglītošanu foto jomā, bet veicināja Rīgas kā kultūras un mākslas pilsētas atpazīstamību bijušajā Padomju Savienībā un arī ārpus tās. Kāda ir fotokluba nozīme šodien, kad tehnoloģiju iespējas dod iespēju fiksēt mirkli ikvienam.
"Fotogrāfē visi, bet tomēr mēs cenšamies pēc kluba labākajām tradīcijām radīt labāku fotogrāfiju. Tajā ietilpst gaisma, kompozīcija, radošie dažādie izteiksmes līdzekļi," saka fotogrāfe, fotokluba “Rīga” vadītāja Eiženija Anna Freimane.
Dažas no izstādei atlasītajām fotogrāfijām, neskatoties uz seno uzņemšanas laiku, izskatās ļoti laikmetīgas. Fotogrāfi piedalījās dažādos fotokonkursos un tāpēc klubs kļuva atpazīstams. 70. un 80. gados tas bija viens no labākajiem bijušajā Padomju Savienībā. Fotokluba “Rīga” pastāvēšanas gados tajā darbojušies vismaz 400 biedri. Klubs turpina savu darbību arī tagad, un jaunos biedrus rudenī aicinās uz tikšanos atjaunotajās telpās VEF Kultūras pilī. Kādus fotogrāfus klubs vēlas uzņemt?
"Jāgrib fotografēt, jāpieņem jaunais, un protams viņam ir jābūt savai filozofijai, jo es domāju, ka cilvēks ir sabiedriska, sociāla būtne un katram cilvēkam ir sava doma, kāpēc viņš fotogrāfē un ko viņš ar to darbu grib parādīt," norāda Freimane.
Fotogrāfijas, kas izstādītas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, var uzlūkot kā vēstures perioda liecības, laikmetīgus mākslas darbus vai vienkārši iemūžinātus unikālus mirkļus. Izstāde “Fotokluba “Rīga” vēsture” būs skatāma līdz 22. oktobrim.
