Labrīt

Uzņēmumam "Rīgas namu pārvaldnieks" PNB bankā palikuši 6 miljoni eiro

Labrīt

Labklājības ministre Ramona Petraviča par pensiju indeksāciju

Silts, sirsnīgs un vērīgs skats uz Latgali. Ilmāra Znotiņa projekts "Latgales ļaudis"

Fotogrāfa Ilmāra Znotiņa jaunajā izstādē «Latgales ļaudis» reliģija nav tabu tēma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pazīstamā fotogrāfa Ilmāra Znotiņa projekta “Latgales ļaudis” pamatā ir silts, sirsnīgs un vērīgs skats uz Latgali 30 gadu garumā. Pēc dāņu kolēģa Stiga Stasiga ierosmes Ilmārs projektu aizsāka 1989. gadā, dokumentējot kartupeļu talku. Gadu desmitu gaitā tapušie darbi iemūžina latgaliešu dzīves ritmu - dažādos gadalaikos, ikdienā, īpašos notikumos, baznīcas svētkos. Reliģijai fotoizstādē ir būtiska loma par spīti tam, ka iepriekš tā traucējusi projekta publicitātei. Izlase no Ilmāra Znotiņa veikuma 30 gadu garumā, sākot no piektdienas, 27. septembra, būs skatāma izstādē “Latgales ļaudis” Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

Projekts “Latgales ļaudis” Ilmāram Znotiņam ir ļoti personisks. Lai arī viņš ir rīdzinieks, viņa tēvs ir no Latgales, tādēļ Ilmārs visas bērnības vasaras vadīja pie babiņas un ģeda Kalupes pusē. Toreiz mazajam Ilmāram tas nemaz tā nepatika, bet tagad šīs bērnības vasaras viņš novērtē kā ļoti nozīmīgu savas dzīves bagāžu.

Latgali fotografēt viņš sāka jau studiju laikā, bet par konkrētu projektu tas pārvērtās pirms 30 gadiem, pateicoties Ilmāra draugam dāņu fotogrāfam Stigam Stasigam.

Ilmārs Znotiņš stāsta, ka abi iepazinušies 1980.-1990. gadu mijā: “Viņš Rīgā dzīvoja divus gadus, un mēs bijām tā sadraudzējušies, ka aizbraucām arī uz laukiem pie mana tēva. Kad Stigs ieraudzīja Latgali, viņš teica: “Klausies, fotografē to visu, drīz tā visa nebūs! Pie mums jau nav!”.

Stasiga teiktais Znotiņu esot spēcīgi uzrunājis, viņš sāka fotografēt un domāt par šīm fotogrāfijām kā par vienotu stāstu un projektu.

Pirmās projekta bildes tapa 1989. gadā, un tajās redzama kartupeļu stādīšanas talka. Ciklu kopumā autors kārtojis sezonāli, lai atklātu, kāds ir latgaliešu dzīves ritums. Nav centrējies uz kādu vienu konkrētu vietu vai cilvēkiem, bet centies vispārināt.

“Esmu sācis ar pavasari, kas man šķiet ļoti brīnišķīgs laiks, tam seko vasara, rudens un ziema, un viss, kas saistīts ar šī laika notikumiem, darbu, svinībām, baznīcas svētkiem, jo latgaliešu dzīve nav iedomājama bez baznīcā iešanas,” atklāj fotogrāfs.

Izrādās, ka šis reliģiskais aspekts, kaut arī ir vistīrākā patiesība, vairākkārt traucējis projekta publicitātei.

2000. gados, kad autoram jau bija iekrājies, ko rādīt, un viņš viesojās Dānijā, draugs Stigs Stasigs ierosināja bildes parādīt kādam dāņu žurnālam, kas specializējas fotogrāfijā.

“Mēs aizgājām uz žurnāla redakciju, sēdējām, runājām, es rādīju savas bildes. Viņi bija sajūsmā. Es atstāju tās bildes, apmēram nedēļu nodzīvoju Dānijā, bet kad jau grasījos braukt prom, viņi man piezvanīja un teica: “Zini, fantastiskas bildes, ļoti labas! Bet mēs tās nepublicēsim. Pārāk daudz reliģijas!” stāsta Znotiņš.

Ar līdzīgu attieksmi fotogrāfs saskāries vairākkārt arī citās situācijās. Arguments līdzīgs – fotogrāfijas labas, bet tajās attēlots par daudz reliģijas. Uz ko Znotiņš atbild: “Tā ir viņu dzīve! Tā tas ir! Es nevaru to izņemt ārā, jo tad es neparādīšu, kā viņi dzīvo!”

Kādēļ reliģija kļūst gandrīz vai tabu tēmu mākslā, pat ja tā atklāj patiesību – Ilmāram Znotiņam ir savs skaidrojums.

Viņš uzskata, ka par iemeslu tam ir vērtību maiņa. Eiropas sabiedrība ir pametusi savas kādreizējās pamatvērtības un aizvirzījusies izteikti liberālā virzienā, spriež Znotiņš.

“Manuprāt tas cilvēku garīgajā un morālajā dzīvē rada sajukumu, kad viņi paši brīžiem vairs nesaprot, ko ņemt par atskaites punktu. Iluzori domā, ka viņi paši ir tie, kas visu nosaka. Un tad viņiem ļoti nepatīk, ka kāds atgādina par šiem fundamentālajiem atskaites punktiem un cilvēkiem, kas joprojām dzīvo saskaņā ar tiem,” stāsta fotogrāfs.

Projekts “Latgales ļaudis” ļauj paceļot arī laikā, tā, piemēram, tajā redzams autoveikals, kāds tas izskatījās trīs dažādos periodos – 1992. gadā, 2007. un 2018. gadā, vai kāzas – kādas tās bija 90. gados un kādas tās ir tagad.

Pēc 30 gadu darba Ilmārs Znotiņš pērn nolēma projektam pielikt punktu. Impulsu tam deva tuvāko pamesto kaimiņmāju nojaukšana, kas bija kā simbols agrākā latgaliešu dzīves veida noslēgumam.

Znotiņš gan uzsver – viņš neuzskata, ka šobrīd notiekošais ir negatīvs. Tieši otrādi – lauki ir apstrādāti, aug labība.

“Bet tie cilvēki, tās tradīcijas, tas laiks ir aizgājis uz neatgriešanos, tā vairs nav un nekad nebūs. Tas nav ne negatīvi, ne pozitīvi, tas tā vienkārši ir,” atzīst Znotiņš.

Fotogrāfs saskatījis iespēju pielikt pagaidu punktu savam projektam un atrādīt to citiem.

Dāņi Ilmāra Znotiņa bildes atzina par fantastiskām. Kas ir tas, kas labu bildi atšķir no fantastiskas – Znotiņš uzskata, ka ar pieredzi un zināšanām ikviens var nobildēt labu bildi, bet fantastisku to padara vēl kas netverams.

“Tas ir tas dievišķais pieskāriens. Ko tev iedod, vienkārši uzdāvina. Tas nav tavs nopelns. Tu spied, tu redzi un zini, kas tur būs, bet, kad tu skaties pēc tam, tur ir vēl kas vairāk,” stāsta Znotiņš.

Tā tapusi, piemēram, bilde ar Aglonas vārtiem. Ilmārs fiksējis priesterus melnos ģērbos pie marmorbaltajiem vārtiem un kādu sievieti, kas skūpsta priesterim roku, un tikai vēlāk pamanījis, ka tieši tajā brīdī pa vārtiem iespīdējusi saule, izgaismojot agrā pavasarī vēl melno zemi.

“Es zināju, ka es gribu tos nobildēt, jo tie ir balti, skaisti, bet ar tiem ir miljoniem dažādu bilžu. Un tad es tur sēdēju, sēdēju zālītē, un tad tas vienkārši atnāca. Tur gāja divi priesteri. Balti vārti... priesteri melnās sutanās... un skrien viņiem pakaļ viena jauna sieviete. Viņa pasauc, viens priesteris pagriežas, un viņa tam noskūpsta roku. Tajā brīdī es tvēru tikai to. Bet tieši tajā brīdī caur vārtiem bija iespīdējusi saule, metot gaismu uz agrā pavasarī vēl melnās zemes. Un, kad es to bildi apskatījos vēlāk, es to ieraudzīju.

Pats tā salikt es to nevarēju, tā filozofiski – trīs figūras, tumšā, melnā zeme un dievišķā gaisma, kas krīt caur marmorbaltajiem vārtiem. Tas ir tas, kas fantastisku bildi atšķir no labas,” atklāj Znotiņš.

Šāds ilglaicīgs, fundamentāls projekts Latvijā ir ļoti reta parādība – atzīst Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, un tajā lieliski var novērtēt tieši Ilmāram Znotiņam raksturīgo rokrakstu.

Ilmāra Znotiņa fotogrāfiju izstāde “Latgales ļaudis” Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma no piektdienas, 27.septembra, līdz novembra sākumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti