Šaha spēles rotaļīgums asi kontrastē ar sarunas tēmas nopietnību. Sarunas rezultātiem var būt izšķirošas sekas gan uz citu iesaistīto privātajām dzīvēm vai pat dzīvībām, gan uz veselu tautu un Eiropas nākotni.
Mērķis ir vienoties par to, kā labāk organizēt pretestību padomju okupētajās Baltijas valstīs īsi pēc Otrā pasaules kara. Abi sarunas partneri ir britu spiegi – MI6 Baltijas nodaļas vadītājs Aleksandrs Makkibins un viņa kolēģis Filips Teilors.
Spiegiem ir jāizšķiras, kādus rīkojumus dot Latvijā iefiltrētajiem aģentiem. Makkibins vēlas ieturēt piesardzīgu pozīciju un izvairīties no tiešām konfrontācijām ar padomju varu. Turpretī Teilors iestājas par bruņota uzbrukuma organizēšanu. Kuram no abiem aģentiem ir taisnība? Varbūt cīņa starp abiem kungiem iet daudz tālāk par šaha dēlīti?
Spēle uz augstajām likmēm norisinās tepat mums blakus Domu laukumā. Uz pāris dienām bijusī Unibankas māja Pils ielā 23 bija pārvērsta par britu izlūkdienesta MI6 galveno biroju. Bankas namā atrodas gan britu spiegu iecienītā smēķētava un atpūtas telpa, gan izlūkdienesta augstāko vadības vīru lepnie kabineti, gan tumši pagrabi, kuros uz sarunām nonākt nevēlas neviens.
Tāpat labi pazīstami ir abi šaha spēles dalībnieki. Britu spiegu Makkibinu atveido Juris Kalniņš, bet Filipa Teilora lomu spēlē Juris Žagars. Makkibins ir īsta vēsturiska perosna, kuru ar Baltijas valstīm saista personiskas attiecības – viņa sieva ir igauniete. Bet Teilors ir izdomāts tēls, kurā ir apvienotas vairākas vēsturiskas personas no britu specdienestiem.
Bijušais bankas nams pārvērtības piedzīvo seriāla Sarkanais Mežs filmēšanas ietvaros. Seriāls ir pēdējo gadu ambiciozākais projekts Latvijas televīzijā. Tā centrā ir stāsts par pretpadomju pretošanās kustību Latvijā pirmajos padomju okupācijas gados. Stāstu atdzīvina Latvijas teātra un filmu industrijas lielākie talanti, radot pamatotas cerības pēc ilgāka pārtraukuma atkal sagaidīt jaunu kvalitatīvu pašmāju TV seriālu.
Deviņu sēriju ietvaros seriāla veidotāji dos skatītājiem iespēju iepazīties ar stāstu par britu izlūkdienesta organizēto spiegošanas programmu Džungļi. Pēc Otrā pasaules kara rietumos atradās liels skaits baltiešu, kuri bija gatavi iesaistīties organizētā pretestībā padomju okupācijas varai.
Saasinoties attiecībām starp Rietumiem un PSRS un sākoties Aukstajam karam, rietumu izlūkdienesti izlēma izmantot baltiešu naidu pret padomju varu, lai vājinātu PSRS. Jau drīz pēc tam izlūkdienesti uzsāka baltiešu aģentu vervēšanu un apmācību.
Iespējams, visnozīmīgākā no šādām programmām bija operācija Džungļi. Tās ietvaros starp 1949.-1955. gadu britu izlūkdienesta MI6 virsvadībā Baltijas valstīs iefiltrējās vairāki desmiti aģentu.
Aģentu uzdevums bija palīdzēt organizēt pretošanās kustības un ievākt izlūkdienestiem nepieciešamo informāciju.
Pretošanās kustību vadītāji cerēja, ka sekmīga operācijas īstenošana ļaus sagraut padomju okupācijas varu un atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Lai gan operācija sākotnēji nesa panākumus, jau drīz kļuva skaidrs, ka aģentiem būs jāsaskaras ar lielām grūtībām. Padomju spiegi bija dziļi iefiltrējušies MI6 struktūrās, un čekistiem izdevās atklāt un neitralizēt vairākus aģentus.
Notvertajiem aģentiem bija jāizdara izvēle starp sadarbību ar čekistiem un drošu nāvi. Daudzi izvēlējās sadarbību, vēl vairāk atvieglojot čekas darbu. Pieaugot zaudējumiem, sarūkot partizānu kustībai Baltijas valstīs un mainoties lielajai politikai, apsīka arī rietumvalstu interese par operāciju. 1955. gadā Sāremā salā izcēlās pēdējais desants operācijas ietvaros.
