“Filma “Zeme, kas dzied” ir tematiski nozīmīgs projekts, kurā atspoguļota Latvijas valstij un sabiedrībai tik būtiskās Dziesmu svētku tradīcijas dzimšana.
Tā var kļūt par filmu ar plašu rezonansi Dziesmu svētku nozīmīgajā gadadienā,” norādīja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Filmas uzņemšana atklāta ar ainām no īpaši filmēšanas vajadzībām paviljonā iekārtota vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama kabineta. Tajā kopā sanāk Rīgas Latviešu biedrības vadība, kas ilgstošu pārrunu rezultātā nolemj organizēt Pirmos vispārīgos latviešu dziesmu svētkus un dibina Dziesmu svētku rīcības komiteju. Šis kabinets gāja bojā 1908. gada ugunsnelaimē, kad bojātas krāsns dēļ izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja Rīgas Latviešu biedrības nama ēku. Īpašu izaicinājumu filmas radošajai komandai sagādāja kabineta vizuālā veidola rekonstrukcija, jo materiāli, kas par to ir saglabājušies līdz mūsdienām, ir ļoti skopi, norādīja filmas veidotāji.
Filmas pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sieviešu pašnoteikšanos, tāpēc paralēli vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kura vēlas dziedāt korī. Lai arī toreiz tā bija galvenokārt vīriešu nodarbošanās un Vidzemes ciematiņā, kurā Anna uzturas, ir tikai vīru koris, meitene ir apņēmības pilna pārvarēt visus šķēršļus un kopā ar citiem tautiešiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos. Viņa pārstāv tos dalībniekus, kuriem, pārzinot repertuāru, bija atļauts piedalīties kopkorī bez sava kolektīva.
Sarunā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” režisors Māris Martinsons pastāstīja:
“Tas laiks ir raksturīgs ar daudzām tiešām vēsturiskām personībām. Pirmajos dziedāšanas svētkos viņi visi bija sabraukuši.
Šobrīd runājot ar vēsturniekiem, no katra ir kāds ieteikums vai lūgums – vai jūs nevarētu tur tomēr arī Andreju Pumpuru parādīt, viņš tomēr tur bija klāt, viņš varētu varbūt vienu teikumu pateikt, viņu visi pazīs, jo viņam tā bārda, un Ausekli vajadzētu, viņš tur bija…” Režisors arī piebilda, ka laika posms, gatavojoties šim projektam, bija samērā ilgs: “Man bija laiks saprast, izjust un iedomāties, kas varētu būt tie tēli. Bija daži, kas man bija uzreiz skaidri, piemēram, lai cik tas dīvaini nebūtu, bet Nauris Brikmanis man bija skaidrs uzreiz, ka viņš varētu būt Krišjānis Kalniņš, jo viņš vienkārši vizuāli ir identiski līdzīgs, un tas ir viens no retajiem tēliem, kuriem nevajadzēs speciāli taisīt bārdu un ūsas.”
Filmas tapšanas procesu iemūžina un aizkadrus veido “Zeme, kas dzied” atbalstītājs “Latvijas Mobilais telefons”. Vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” režisors ir Māris Martinsons, kurš kopā ar Daini Īvānu ir veidojis arī filmas scenāriju. Vienu no galvenajām lomām tajā atveidos pasaulslavenā operdīva Marina Rebeka. Filmas tēlos iedzīvosies aktieri Ģirts Ķesteris, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Nauris Brikmanis, Marta Lovisa Jančevska un citi. Par filmas “Zeme, kas dzied” muzikālo noformējumu rūpēsies komponists un mūziķis Uģis Prauliņš. Kostīmus veido Katrīna Liepa, bet grima māksliniece ir Beāta Rjabovska. Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle.
“Filmēšana šajā pandēmijas laikā ir īpaši izaicinošs process, tomēr mums izdodas strādāt saskaņā ar visiem nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Pateicoties mūsu atbalstītājiem, ir izdevies veiksmīgi uzsākt darbu pie filmas,” atzina filmas režisors Māris Martinsons. “Līdzīgi kā filmas “Zeme, kas dzied” pirmajās ainās, kad Rīgas Latviešu biedrības namā sanāca kopā tā laika uzņēmīgākie un gudrākie cilvēki un lēma par Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu, arī šobrīd, sanākot kopā mūsu radošajai komandai un uzņēmumam “Latvijas Mobilais telefons”, šajā sarežģītajā laikā esam spējuši apvienoties, lai jau pēc diviem gadiem, kad Dziesmu svētki svinēs savu 150. jubileju, dāvātu latviešiem filmu par laiku, kad tika ielikts pamats šai unikālajai tradīcijai.”
