Ar Nacionālā Kino centra atbalstu topošās filmas pirmizrāde plānota 2023. gadā. Tās pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tad tika ielikts pamats unikālai tradīcijai, kas pēc trim gadiem svinēs 150. jubileju. Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sieviešu pašnoteikšanos, tāpēc paralēli vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kura vēlas dziedāt korī. Lai arī toreiz tā galvenokārt bija vīriešu nodarbošanās un Vidzemes ciematiņā, kurā viņa uzturas, ir tikai vīru koris, Anna ir apņēmības pilna pārvarēt visus šķēršļus un kopā ar citiem tautiešiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos. Viņa pārstāv tos dalībniekus, kuriem, pārzinot repertuāru, bija atļauts piedalīties kopkorī bez sava kolektīva.
Režisors un viens no filmas “Zeme, kas dzied” scenārija autoriem Māris Martinsons pirms Latvijas valsts simtgades aizdomājies par notikumiem, kurus būtu vērts atcerēties, izstāstīt un iemūžināt: “Bija svarīgi atrast stāstu, kurš uzrunātu ne tikai mūs pašus, bet varētu būt nozīmīgs arī Latvijas tautai. Ejot cauri vēsturiskajiem notikumiem un personām, nonācām līdz pirmajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem. Sākām pētīt materiālus un secinājām, ka tas ir fantastisks stāsts par to, kā no idejas, kura radās februāra beigās, līdz Dziesmu svētkiem, kas notika jūnijā, izveidojās tradīcija, kurai 2023. gadā tiks svinēti 150 gadi.”
Sadarbībā ar Daini Īvānu filmas scenārijā apvienota vēsturiska ticamība un spilgti raksturi. Tieši Dainis Īvāns atbild par topošās filmas vēsturisko kontekstu.
Tikšanās laikā ar aktieriem radošā komanda pārrunāja filmas scenāriju un tā galveno tēlu nozīmi un to rakstura iezīmes.
“Kaut arī latvieši jau izsenis bija dziedājuši kopā Jāņos un hernhūtiešu draudzes saietos, Dziesmu svētki nebija latviešu tradīcija – to vairāk piekopa vāciskajās zemēs,” stāsta Dainis Īvāns. “Dziesmu svētki kļuva par pirmo organizēšanās formu, par pirmo latviešu tautas sapulci, uz kuru kopā sanāca tautieši no dažādiem etnogrāfiskajiem novadiem. Tā bija milzīga pašapliecināšanās. Pirmo Dziesmu svētku atklāšanā tika nodziedāta arī vēlāk par Latvijas valsts himnu kļuvusī Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”. Kā vēlāk rakstīja pētnieki, tā šajos Dziesmu svētkos iekodēja Latvijas tautas pašapziņā lūgt svētību nevis svešiem kungiem, bet gan savai zemei, kurā dzīvot un turpināties. Pirmie latviešu Dziesmu svētki bija latviešu tautas dzimšana.”
Par filmas “Zeme, kas dzied” muzikālo noformējumu rūpēsies komponists un mūziķis Uģis Prauliņš. “Dziesmu svētki ir viens no svarīgākajiem faktoriem mūsdienu identitātei – tie saliedē nāciju,” atzīst Uģis Prauliņš. “Pieskaršanās tik nozīmīgai tēmai uzliek milzu atbildību. Tie bija reāli notikumi, kurus ar dažādu mūsdienu tehnoloģiju palīdzību varam restaurēt, un tas man šķiet ļoti aizraujoši un svarīgi.”
Filmas “Zeme, kas dzied” varoņus atveidos tādi Latvijā populāri aktieri kā Ģirts Ķesteris, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Nauris Brikmanis, Marta Lovisa Jančevska un citi.
Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle. Kostīmus veido Katrīna Liepa, bet grima māksliniece ir Beāta Rjabovksa.
Filmas radošā komanda joprojām turpina vēsturisko faktu izpēti, tāpēc Latvijas sabiedrība tiek aicināta iesaistīties filmas tapšanā, sūtot vēsturiskus materiālus un informāciju par tā laika notikumiem – fotogrāfijas, pierakstus, atmiņu stāstus, avīzes un citus. Visi, kas vēlas iesaistīties jaunās vēsturiskās filmas “Zeme, kas dzied” tapšanā, ir aicināti sūtīt informāciju uz [email protected]
