Brīvības pieminekļa mūžs izstādē izstāstīts no pirmā atklāšanas brīža 1935. gada 18. novembrī līdz pēdējam oficiālajam pasākumam, kad ziedus pieminekļa pakājē nolika Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Fotogrāfijās parādās arī politiskās aktualitātes dažādos gadu desmitos – pērnā gadsimta 40. un 50. gados, kad piemineklim nedrīkstēja tuvoties un nedrīkstēja fotografēt, tāpēc cilvēki to darīja it kā netīšām. 80. gados Brīvības piemineklis kļuva par tautas pretestības simbolu padomju varai.
Izstādes īpašs eksponāts ir atmiņu klade, kurā pērnā gadsimta 30. gadu beigās ierakstus veikuši Armijas štāba bataljona kareivji – tie karavīri, kas pilda Goda sardzes pienākumus. Te redzamais ieraksts mēnesi pēc Latvijas okupācijas vēsta – 1940. gada 17. jūlijā izbeidzām savas gaitas pie Brīvības pieminekļa kā pēdējā Goda sardze.
