Dienas ziņas

Liela interese par praksi ES institūcijās

Dienas ziņas

Līgatnē var aplūkot kā dzīvojuši papīrfabrikas strādnieki

Noslēdzas filmas "Baltu ciltis" filmēšana

Filmu «Baltu ciltis» redzēsim jau 16. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šajās dienās Siguldas pilsdrupas pārtapušas par filmēšanas laukumu. Norit pēdējais filmēšanas posms vēl vienai Latvijas simtgades filmai - “Baltu ciltis”. Tā būs populārzinātniska dokumentālā filma par 13.gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu un lietuviešu nācijas.

Lai vēsturiskos notikumus un baltu ciltis atspoguļotu pēc iespējas precīzāk, filmas tapšanas laikā ir piesaistīti gan vēsturnieki, gan eksperimentālie arheologi. Filmas veidotājiem šis ir ļoti saspringts laiks, jo pirmizrāde gaidāma jau pēc pusotra mēneša.     

Siguldas pilsdrupas filmā pārtop par seno Rīgu ap 1210.gadu, kad tā ir strauji augoša. Viena no ainām ir atsauce par teātra izrādi, kas māca, kā likvidēt pagānu dievības un pieņemt jauno Dievu.

Dažādus vēstures faktus par 13.gadsimta dzīvi atklāj galvenā varoņa Gotlandes tirgotāja Larsa tirdzniecības ceļojums pa dažādām zemēm, ko apdzīvo Eiropas pēdējie pagāni – baltu ciltis. Nu jau, kad tiek uzņemtas pēdējās ainas, aktieriem par to laiku atziņu netrūkst.

“Filmēšanas laukums ir tāda maza saliņa, kur ir tas 13.gadsimts. To tur arī var sajust - dūmu smaku, dzīvnieku smaku, troksni, aukstumu,” saka aktieris, galvenā varoņa Larsa atveidotājs Kaspars Aniņš.

“Mēs esam filmējuši visādas interesantas tradīcijas, kur ir zāļu dziedēšanas rituāli vai, kas saistīti ar māņticību. Mūsdienās ļoti neierasti,” piebilst tēla “Kuršaitis” atveidotājs Kristaps Bedrītis.

Filmas režisori ir brāļi Raitis un Lauris Ābeles. Filmēšanas process sākās pirms diviem gadiem, piemeklējot dažādas vietas gan tepat Latvijā, gan Lietuvā, arī Igaunijā un Polijā.  Tur uzņemtie pilskalni un intervijas filmā visdrīzāk gan neparādīsies, bet būs tās pievienotajos materiālos. Ņemot vērā, ka tā ir dokumentālā filma un tiek veidota pēc iespējas autentiskāka arī ar tērpiem un vides pielāgošanu, neizbēgami talkā nāk arī 3D datorgrafika un animācija.

“Vidzemē mums bija vairākas lokācijas, kur imitējām pavisam citas vietas, piemēram, seno Galindiju filmējām Kazu gravā, Āraišos filmējām Prūsiju. Tā kā mēs tās vietas piemeklējām tam, kas ir vajadzīgs, nevis tam vēsturiskajam reģionam, jo daudz kas ir ļoti mainījies,” skaidro filmas režisors Raitis Ābele.

Filmas mērķis ir ne vien izklaidēt, bet arī izglītot skatītājus par Latvijas nācijas vēsturi pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā, par to, kā baltu ciltis līdzinājās un atšķīrās no kaimiņu tautām un kādas pārmaiņas piedzīvo.

Filmas pirmizrāde paredzēta 16.maijā.

     

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti