Lielās intereses dēļ portāla "Filmas.lv" jaunā iespēja bez maksas skatīties latviešu filmas izpelnījusies Latvijas sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" nomināciju kā "Gada pārsteigums". Dienas laikā pēc portāla atklāšanas to atvēra 120 tūkstošus reižu. Pagājis nepilns pusgads.
Jautāta, vai interese ir saglabājusies, projekta vadītāja Zigita Saulīte no Nacionālā kino centra saka: "No tā brīža, kopš filmas ir skatāmas "onlainā", uz šo brīdi ir šāda statistika: 150 tūkstoši interesentu, kas turpat miljons reižu ir apskatījuši dažādas lapas [portālā "Filmas.lv"]. Tādam kultūras portālam, kā saka kolēģi, tas ir pārsteidzoši. Un filmas savukārt ir noskatītas 25 tūkstošus reižu."
Portālā nav skatāmas pašas jaunākās latviešu filmas, bet gan pārsvarā tādas, kas tapušas pirms vismaz pieciem gadiem un citur vairs netiek rādītas. Filmu saraksts pēc vienošanās ar producentiem arvien papildinās, šobrīd pārsniedzot simtu - tās ir gan spēlfilmas, gan dokumentālās, animācijas filmas un kino hronikas.
Arī Zigitas Saulītes nosauktajā skatītāko filmu topā ir visi žanri: "Pirmajā vietā ir Lailas Pakalniņas spēles īsfilma "Akmeņi", otrajā - [Nila Skapāna] animācijas filma "Burvīga diena", tad Viestura Kairiša spēlfilma "Tumšie brieži", [Ilzes Burkovskas-Jakobsenas] dokumentālā filma "Bekons, sviests un mana mamma", [Gata Šmita] spēlfilma "Seržanta Lapiņa atgriešanās", Lailas Pakalniņas spēlfilma "Ķīlnieks"."
"Man ļoti patīk, ka eksistē tāda platforma. Tas ļoti atvieglo filmas nokļūšanu pie skatītāja," pauž režisore Laila Pakalniņa. Trīs no viņas darbiem ir "Filmas.lv" skatītākajā top desmit. Par savu senāk tapušo filmu bezmaksas pieejamību internetā viņa norāda - tas ir mūsdienīgi un normāli.
"Un tas, ka es nesaņemu uzreiz kaut kādas autoratlīdzības, arī ir normāli. Jo lielākā daļa no šīm filmām kaut vai daļēji ir valsts dotētas - vai nu caur Valsts kultūrkapitāla fondu vai Nacionālo kino centru. Un, kad filma ir apgājusi festivālu un kinoteātru apli, manuprāt, ir ļoti normāli, ka tā atrodama visiem un par brīvu pieejama," uzskata Laila Pakalniņa.
Par līdzšinējo sadarbību ar "Filmas.lv" ir gandarīts arī studijas "Ego Media" vadītājs, producents Guntis Trekteris. Arī viņš redz, ka šī platforma ļauj filmām dzīvot otro dzīvi: "Katrai filmai ar retiem izņēmumiem ir tāds kā savs dzīves cikls vai mūžs. Parasti tie ir aptuveni pieci gadi pēc pabeigšanas, kad filma iziet pilnu ciklu - kinoteātrus, televīziju, DVD, varbūt ir vēl kādos nesējos, internetā. Pēc tam jau cilvēki meklē un skatās jaunākas filmas. Jā, iespējams, kaut kāds neliels ienākums tur tiek ģenerēts, bet man liekas, ka ieguvums no tā, ka tās filmas var redzēt vairāk cilvēku, ir lielāks nekā tie daži desmiti eiro, ko no tām varētu nopelnīt."
Tiesa gan, pagaidām portālā pieejamās filmas skatāmas tikai Latvijā. Ārzemēs dzīvojošie latvieši spiesti mānīties ar IP adresēm vai palikt bešā. Tas tādēļ, ka daļa filmu ir kopražojumi vai tām ir līgumi ar citu valstu izplatītājiem, kuriem pieder tiesības filmu izplatīšanai ārpus Latvijas. "Līdz ar to mēs nevaram "kāpt iekšā" viņu teritorijā. Iespējams, kādām vecākām filmām, kur šie līgumi ir beigušies, tuvākajā nākotnē būs iespējams šo teritoriālo ierobežojumu noņemt," skaidro Guntis Trekteris.
Pie tā šogad sola strādāt arī Nacionālais kino centrs. Tā pārstāve Zigita Saulīte atzīst, ka ikdienā saņem ļoti daudz jautājumu no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kuri gribētu, bet nevar lietot "Filmas.lv". "Mēs ļoti ceram atrisināt šīs juridiskās lietas, lai vismaz daļu filmu varētu skatīties ne tikai Latvijas teritorijā, bet visā pasaulē, kur ir interneta pieslēgums. Jo pašreiz noslēgtie līgumi paredz tiesības [izrādīt] filmas tikai Latvijas teritorijā," norāda Zigita Saulīte.
Nacionālais kino centrs šogad arī sola papildināt platformā "Filmas.lv" skatāmo filmu klāstu ar jauniem darbiem, kas gatavi sākt savu "otro dzīvi".
