Filma tiek veidota „doku-art” žanrā, kas nozīmē, ka dokumentāli notikumi tajā tiks atklāti inscenējuma formā. Galveno lomu atveidos Varis Piņķis. Mūziku filmai komponējis Rihards Dubra.
Filmas „Segvārds Vientulis” centrā ir spēcīga un arī Latvijai ļoti nozīmīga personība, par kuru diemžēl zināms ļoti maz. Katoļu priesteris un reizē nacionālo partizānu organizācijas vadītājs Dienvidlatgalē. Ļoti neparasta kombinācija - kaut arī viņš pats ieročus rokās nav ņēmis, bet bijis organizācijas iedvesmotājs un garīgais līderis.
Juhņeviču raksturo ārkārtīgi liela personības brīvība un nespēja samierināties ar netaisnību un apspiestību jebkādos apstākļos, stāsta filmas režisors Normunds Pucis.
Jau ienākot vācu armijai, viņam sākas problēmas ar varu. Viņš atteicās paklausīt vācu komendantūras rīkojumam, kas aizliedza rīkot dievkalpojumus. Viņš tomēr tos noturēja, un tad viņu nāca arestēt, un šī iemesla dēļ viņš slapstījās vairākus mēnešus no vācu varas. Pēc tam, kad ienāca Sarkanā armija, tad viņš pilnīgi atklāti uzstājās sprediķos pret šo varu. Pret visu tās ateistisko ideoloģiju,” par Juhņeviču saka Pucis.
Līdzās tam Juhņevičs pie sevis slēpa vietējos Latgales vīrus, lai pasargātu no iesaukuma kā Sarkanajā armijā, tā leģionā.
Viņš uzskatīja par savu pienākumu pasargāt tautas dzīvo spēku no iznīcināšanas. Viņš bija pārliecināts, ka šis ir netaisnīgs karš, jo - kad, ienāk vācieši, viņi iesauc armijā vecāko brāli, bet kad ienāk Sarkanā armija, tā iesauc jaunāko brāli. Šī brāļu iešana cīņā vienam pret otru ir vienkārši netaisnīga slepkavība. Tāpēc viņš slēpa savā šķūnī un stallī apmēram kādus 30 nelegālistus. Tie puiši, kas tur slēpās, pēc tam kļuva par šīs organizācijas aktīviem partizāniem,” uzsver režisors.
Filmā atainoti Juhņeviča mūža pēdējie gadi, no brīža kad viņš 1945. gadā Latgales mežos nodibina partizānu apvienību līdz brīdim, kad viņš legalizējas, padomju vara viņu arestē un Centrālcietumā viņam izpilda nāvessodu.
Juhņevičs legalizējas gan tādēļ, lai pasargātu no varas represijām savus tuviniekus, gan tādēļ, ka ir zudušas cerības sagaidīt ārvalstu palīdzību.
Filmā pamatā skanēs latgaliešu valoda. Galvenās lomas tēlotājs Varis Piņķis ļoti centies apgūt tās izrunu un ļoti cer, ka latgalieši neapvainosies par rezultātu.
Ar ko Antons Juhņevičs ir īpašs? Ar to, ka viņš šajā laikā dzīvoja saskaņā tikai ar savu sirdsapziņu. Es esmu pētījis krievu disidentu dienasgrāmatas un sapratis, ka tas ir kaut kāds tiešām īpašs gēns, ka tu vienkārši nespēj paciest netaisnību, ka tu esi gatavs iet līdz galam. Un - nebūsim naivi - šādu cilvēku nav daudz, viņi ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi katrā nācijā. Viņi, protams, ir ļoti drosmīgi un ļoti nozīmīgi,” saka Piņķis.
Caur priestera un viņa laikabiedru personībām filma aicinās uz pārdomām par ikviena mūsu izvēlēm ekstremālās situācijās. Tajā iepazīsim reālus personāžus, kas no dedzīgiem patriotiem kļuva par nodevējiem un čekas aģentiem un arī otrādi - no padomju varas atbalstītājiem par kvēlākajiem tās ienaidniekiem. Kā uzsver Pucis - filma nevienu netiesās un nenosodīs, bet aicinās koncentrēt skatu katram pašam uz sevi.
Mēs varam ļoti daudz ko deklarēt un teikt, ka esam tādi un šitādi, sitot pie krūtīm, taču to, kas mēs patiesībā esam, noteiks mūsu izvēles reālās situācijās,” saka Pucis.
Aktieris Varis Piņķis ir pārliecināts - filmas vēstījums ļoti spēcīgi rezonē ar mūsdienu Latvijas situāciju. „Es uzskatu, ka no latviešiem šobrīd tiek gaidīta aktīvāka, drosmīgāka, varbūt pat politnekorektāka rīcība, jo ir skaidrs, ka ļoti briesmīgi scenāriji īstenojas, ja ir pasivitāte. Mums ir jādomā ļoti ātri, gudri un drosmīgi šobrīd. Tāpēc es domāju, ka šī filma ir tieši laikā,” klāsta Piņķis.
Filmas „Segvārds Vientulis” pirmizrāde gaidāma pēc diviem mēnešiem - maija vidū.
