"Šobrīd notiek rosība pēc filmēšanas un pirms filmēšanas. Šajās telpās mums bija sarežģīts uzdevums izveidot vienu dzīvokli, kas iet cauri gadsimtiem. Pirmā epizode ir 1902.gads, oriģināli tas ir Grosvaldu dzimtas dzīvoklis, kas bija Aspazijas bulvārī, un tas bija brīnišķīgs dzīvoklis, inteliģences salons, vakar arī tika filmēta, kur Jānis Rozentāls glezno jauno Mēriju Grīnbergu," stāsta filmas “Mērijas ceļojums” producente Elvita Ruka.
Filmu varam saukt par dokumentālo spēlfilmu, jo tajā būs apvienoti kā arhīvu kadri, tā arī vēstures notikumu inscenējumi. “Mērijas ceļojums” top projekta “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros, un tas nozīmē, ka tajā atklāsim daudziem nezināmus vēstures faktus.
"Grīnbergu dzimtai ir unikāli nopelni Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, jo praktiski bez Mērijas Grīnbergas izdarītā šī, nosauksim, varoņdarba mūsu muzeji būtu praktiski tukši. Un tātad - Mērija Grīnberga jaunākā bija tā, kas 1944.gadā, tad, kad vācieši izveda gandrīz visas Latvijas muzeju vērtības uz Vāciju, kad bija kapitulācijas diena, visi pārējie devās tālāk uz Rietumiem, bet Mērija Grīnberga uzskatīja, ka viņai ir pienākums izpildīt šo uzticēto misiju līdz galam un viņa atgriezās ar visām muzeja mantām Padomju Latvijā," skaidro producente.
Vēstures inscenējumu ainās galvenajā lomā redzēsim Daigu Kažociņu, kura attēlos jauno Mēriju Grīnbergu, savukārt viņas māti atveidos Marīna Janaus. Pagājušajā nedēļas nogalē pabeigta Mērijas vecāku kāzu ainu filmēšana.
"1907.gadā šeit notika filmas galvenās varones mātes kāzas, tās notika šeit, šajā hallē, greznajā interjerā, tur piedalījās daudzi tā laika sabiedriskie darboņi – literāti, gleznotāji, kāzās bija Rozentāls un Blaumanis, un tagad mēs šo skaisto halli izārdīsim un piemērosim padomju laikiem, jo padomju laikos šeit vairs nebija Grosvaldu dzīvoklis, bet bija komunālais dzīvoklis," atklāj filmas “Mērijas ceļojums” māksliniece Ieva Stūre.
Grīnbergu dzīvokļa vēsturiskā rekonstrukcija ne pa jokam likusi pasvīst dekorāciju meistariem – īpaši sarežģīti bijis atjaunot izcilā gleznotāja Jūlija Madernieka sienu ornamentus.
"Tas viss iet pa vienai kārtai, vispirms ir apkārt vienkārši rāmītis, tad ir pa vidu tumšais kātiņš, tad ir apkārt lapiņas, pēc tam ir vēl zelta punkti, trīsstūri, un arī šeit ir tās īstās sienas, kas mums ļoti palīdzēja, kur mēs taisījām pa virsu, un pēc tam gājām pāri un viņš izskatās kā tāds iesēdies jau," rāda filmas “Mērijas ceļojums” galvenais dekorāciju meistars Kārlis Balodis. "Un tad mums vēl pašiem bija sava siena jāuzliek klāt, jo mums vajadzēja vienu stūri – tur mums arī sanāca ar krāsām veiksmīgi trāpīt."
Lai radītu pagājušā gadsimta sākuma atmosfēru, filmas veidotāji ir piestrādājuši arī pie tērpiem un interjera.
"Mums tiešām ir ļoti laba sadarbība ar Kuģniecības muzeju, un šeit ir arī dažas mēbeles, kuras tiešām ir no Grosvaldu dzīvokļa. Te pie sienas mēs redzam sievieti zilā tērpā, tā tiešām ir Mērijas māte, ko ir gleznojis Rozentāls," turpina māksliniece Ieva Stūre. "Oriģinālās gleznas mēs, protams, nevaram atļauties deponēt, bet Mākslas muzejs mums nāca pretī un iedeva rāmjus, kuros tiešām varēja arī būt tās gleznas."
Šobrīd norit intensīvs filmēšanas periods, jo jau vasarā paredzēts uzsākt filmas montāžu, savukārt uz ekrāniem “Mērijas ceļojumu” ieraudzīsim nākamgad – 2018.gada 4.maijā.