Kultūras Rondo

Kultūras akadēmijas un Baltijas Filmu un mediju skolas iespējamā sadarbība

Kultūras Rondo

"Lielajam Kristapam" nominētās spēlfilmas vērtē apvienības "Cinemotus" dalībnieki

“Lustrum” - filma par bijušās VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu sākumā

Filmas «Lustrum» veidotāji: Lustrācijas būtība ir ļaut atzīties

Ginta Grūbes  un Sanitas Jembergas veidotā filma “Lustrum” tapusi četrus gadus un vēsta par tā saukto čekas maisu atvēršanas epopeju, kas ir sekas nežēlīgai totalitārai sistēmai un kas joprojām vajā mūsu sabiedrību. Filmas veidotāji uzsver – lustrācijas būtība ir ļaut atzīties un izstāstīt – un norāda, ka, ja filmas iznākšana liks latviešiem citam uz citu rādīt ar pirkstu, tad mērķis nebūs sasniegts. 

“LV portāls”: Čekas maisu atvēršana. Ko publiskos decembrī?

Avots: "LV portāls"

10 612 kartītes no VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites:
Par VDK aģentūru, vervēšanas kandidātiem, izslēgto aģentūru,  ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam – kara vai citam neparedzētam gadījumam.

4141 kartīte  no VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēkas:
Darbojošies aģenti, sakārtoti pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām.  

Abās šīs kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids.  

Kartītēs ir: personas vārds, tēvavārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu.

75 kartītes no VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas:
Personas, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos.
Viņu uzdevums – strādāt aģentiem un uzticības personām.

Ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.

Minētajās kartotēkās fiksēts ap četrarpus tūkstošiem VDK aģentu. Taču precīzu skaitu varēs noskaidrot tikai pēc šo dokumentu digitalizācijas, jo viena un tā pati persona varēja būt iekļauta vairākās kartotēkās.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komitejas apraksti pilnā apjomā: 
69 apraksti, 11 589 lietas.
Dokumenti no 1946. līdz 1991. gadam, satur LKP CK saraksti ar citām institūcijām, sēžu protokolus un stenogrammas, kā arī 2026 personas lietas, kurās apkopota informācija par LKP CK darbinieku karjeru.

1988.gada VDK darbinieku telefongrāmata.
 
Decembrī publiskojamo VDK dokumentu ieskenētas kopijas internetā būs pieejamas PDF formātā ar ierobežotām meklēšanas iespējām.

Ar kompartijas vadību saistītie dokumenti būs pieejami nākamgad.

LV portāls

“Būtiski saprast, kas tad ir tas mantojums un kas ir palikušais – tas izvēršas par terapijas vai ļoti daudzu padziļinātu sarunu procesu ar cilvēkiem, kuru vārdi ir vai nav nonākuši tajā, ko mēs saucam par čekas maisiem,” raidījumam “Rīta Panorāma” uzsvēra Gints Grūbe. “Rezultātā tas, kas ir atrodams visā šajā čekas mantojumā, ir ļoti sarežģīts un komplicēts spektrs ar ļoti daudzām traumām, un tas nav stāsts par to, ka decembra sākumā mēs uzzināsim par tūkstošiem latviešu stukaču.”

Filma precīzi izseko vēsturnieku komisijas darbam četru gadu laikā.

“Tas ir stāsts par vairāku desmitu cilvēku liecībām, par to, kā čeka viņus vervēja, vai viņus savervēja, par to, kas bija tās metodes, ar kādām viņus vervēja, lai saprastu, ka katrs gadījums cilvēkiem, kuri tika vai netika savervēti, ir jāskata pavisam konkrēti un individuāli. Nav tādu vispārīgu čekas metožu, ar kurām viņi savervēja visu latviešu inteliģenci,” uzsvēra Grūbe. 

Tā nav vienkārša tēma, atzīst Grūbe. “Liela daļa cilvēku nepiekrita intervijām, bet es augsti vērtēju tos, kuri piekrita un ir gatavi par to runāt. Katram no viņiem ir sava versija par to, kāpēc viņš tur ir nonācis – un par to var runāt,” akcentēja filmas veidotājs.

“Ja filmas iznākšana radīs jaunus ziņu virsrakstus, ka tas un tas ir iznācis no maisa, tad filma nav sasniegusi savu mērķi, tad esam kaut nepareizi izdarījuši.

Tas nebija mērķis, un tam neredzu jēgu. Tad labāk būtu šos maisus iznīcināt, ja nevaram par šiem jautājumiem veidot atklātu publisku sarunu,” Gints Grūbe uzsvēra sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Kultūras Rondo”.

Grūbe uzskata – čekas maisus vajadzētu publiskot, izmantojot konkrētu, atrastu mehānismu, kādā veidā veidot sarunu ar cilvēkiem, kuri ir atrodami čekas maisos. Viņš gan norādīja, ka šāda mehānisma nav, taču uzsvēra – svarīgi ir skaidrot kontekstu, un tieši tāpēc būtu atbalstāmi, ja jaunās paaudzes vēsturnieki, kas izglītību ieguvuši pēc 1991.gada, pētniecību varētu sākt no jauna vai turpināt, katram gadījumam dodot arī kontekstu.

“Šī filma ir piemērotākā dāvana valsts svētku priekšvakarā – mēs esam izauguši tik lielā mērā kā nācija, lai varētu par to runāt. Mēs svinam valsts simtgadi, un tie piecdesmit gadi pa vidu ir šīs simtgades daļa. Ja mēs gribētu tos izgriezt, mums nesanāktu simts gadi,” uzsvēra “Lustrum” veidotājs.

Runājot par gaidāmo čekas maisu atvēršanu, Gints Grūbe norādīja, ka svarīga loma būs sabiedriskajiem medijiem, neatkarīgiem medijiem, "kam jābūt  par būtisku aktieri tālākā lustrācijas procesā, turpinot sarunu un konteksta skaidrojumu. Sevišķi situācijā, ka nav institūcijas, kas varēs sniegt skaidrojumu, kad būs pieejami uzvārdi un segvārdi.”

Savukārt filmas scenāriste Sanita Jemberga Latvijas Radio atzina: “Ekrāns brīnišķīgi rāda, kurš runā taisnību, kurš melo. Vai nesaka taisnību līdz galam. Šis bija grūtais uzdevums man kā cilvēkam, kas pats par sevi ir "naglotājs" un samērā kareivīgs, sēdēt un meklēt: nē, mēs zinām, ka bija tā.

Lustrācijas būtība ir ļaut atzīties, ļaut izstāstīt.

Ja kāds man  pēc filmas saka “es ticu bijušajiem čekistiem", tad man ir jautājums, vai tas cilvēks tiešām ir klausījies, ko viņi saka. Viņi brīnišķīgi zina, ka tikai viņi un viņu aģenti ir patiesības turētāji šajā gadījumā. Viņi zina, ko viņi ir darījuši," skaidroja Sanita Jemberga.

Filmas pirmizrāde notiks festivāla "Lielais Kristaps" ietvaros 8.novembra vakarā kinoteātrī "Splendid Palace". Uz lielajiem ekrāniem "Lustrum" nonāks 14.novembrī.

2 komentāri
Skaisle Jatalniece Jatalniece
Es domāju, ka lustrācijas būtība ir par noziegumu sarunāties visām pusēm - organizētājiem , izpildītājiem un upuriem. Stukačiem vispirms lūgt piedošanu saviem upuriem un tikai pēc tam skaidrot - mani piespieda, mani šantažēja, es nobijos utt. Kamēr būs šī attieksme , ka čekas kalpi stukači ir lielāki upuri, kā patiesie čekas nomocītie vai samocītie - tikmēr čekisti =komunisti ar saviem kalpiem - stukačiem turpina svinēt dzīvi . Bet upuri bailēs un bezcerībā klusēs. Izvērtējiet - kādos apstākļos un ko dzivē sasnieguši čekisti, komunisti , viņu kalpi , stukači un kur ir tie - ieskaitot kapus, kurus viņi nodeva .... Mirušos mēs nepiecelsim, bet viņu piemiņu mēs varētu, mums vajadzētu nosargāt
Ēriks Hermanis
Ja pieļaujam, ka "lustrācijas būtība ir ļaut atzīties", bet ne neļaut šiem aizdomās turamajiem melot, - atceļot tos no valsts pārvaldes pienākumu pildīšanas līdz patieso apstākļu noskaidrošanai, tad arī filmas "būtība" vairāk kalpo aizdomās turamo reabilitācijai, bet ne lustrācijas pamatmērķim - valsts un tās pārvaldes drošībai.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti