Kultūras Rondo

Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Gundars Smuidris

Kultūras Rondo

Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Ance Kristāla

Filmas "Jelgava '94" producente: Bija sajūta, ka Jāņa Joņeva romāns būtu laba viela filmai

Filmas «Jelgava '94» režisors: Gribēju veidot stāstu par pieaugšanu

Jura Podnieka studijā pēc Jāņa Joņeva romāna "Jelgava '94" tapušās spēlfilmas pirmizrāde būs 17. septembrī Jelgavā un 18. septembrī Rīgā, savukārt no 20. septembra tā būs skatāma kinoteātros visā Latvijā. Filmas veidotāji uzskata, ka 1994. gads ir tikai fons, būtiskākais ir stāsts par cilvēkiem

"Man bija vēlme, pabeidzot akadēmiju [Kultūras], veidot stāstu par pieaugšanu. Iznāca izlasīt "Jelgava '94" pirms tas nebija sasniedzis milzīgo popularitāti, kas nāca drīz pēc romāna iznākšanas. Šajā darbā ieraudzīju to, ka tur ir viss, ko gribētu stāstīt un tas uzrunāja personiski. Tur ir vēl vairāk elementu, nekā pats spētu pie rakstāmgalda radīt," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst filmas režisors Jānis Ābele.

Filmas producente Antra Cilinska atklāj, ka bijis viegli pieņemt lēmumu veidot šo darbu

"Jau labu laiku pirms Jānis Joņevs un Jānis Ābele atnāca un sākām runāt par filmu, biju "uzlikusi aci uz šo darbu", bija sajūta, ka tā būtu laba viela filmai. Par jauniešiem nemaz nav tik daudz filmu un darbu. Tas bija ļoti interesants stāsts un viela filmai," atklāj Cilinska.

Cilinska vērtē, ka kopš Jura podnieka filmas “Vai viegli būt jaunam” laikiem nav bijis darba par šī vecuma cilvēkiem. 

"Tur ir viss viss iekšā, tur ir attiecības, pārdzīvojumi, sāpes, prieki, vēlme izzināt un saprast. Tad vecākās paaudzes un apkārtējo mēģinājums uzspiest savu pareizo veidu un sajūtu par dzīvi, neļaujot tiem jaunajiem piedzīvot," norāda Cilinska.

Romāna autors Jānis Joņevs sekojis līdzi filmas tapšanai. Viņam pirmizrādē nebūs milzu pārsteigumu. Filmas veidotāji daudz prasījuši viņam palīdzēt tā laika sajūtu precīzāk uztvert.

Lai arī filmai ir tāds pats nosaukums kā grāmatai "Jelgava '94",

Ābele norāda, ka tā ir par cilvēkiem, ne vietu, savukārt Cilinska piebilst, ka 1994. gads ir kā fons, kas sabiezina krāsas un tie, kuriem ir personīgā tā laika pieredze, būs dubultinteresanti skatīties.

Filmas galvenie varoņi, pusaudži, protams, nav profesionāli aktieri.

"Esmu priecīga par visu aktieru ansambli, jaunieši "cīnās pirmajās rindās", profesionālo atbalstošo aktieru grupa ir burvīga,"gandarīta Cilinska. "Tur ir arī jelgavnieki. Andris Keišs uzskatīja par goda lietu būt filmā. Teica, ka attēlos savu fizkultūras skolotāju. Viņš nāca ar savu dzīves pieredzi. Arī Kaspars Gods, Ieva Puķe arī bija braukusi uz "Krāmenes" koncertiem."

Filmas veidotāji vērtē, ka tikpat labi filma varēja saukties “Latvija '94”. Jā, tā ir filmēta arī Jelgavā, tāpat arī Cēsīs, Jāņmuižā, Bauskā un Rīgā.

Vēl kāds interesants fakts: 

Filmas veidotāji "Jelgava '94" sauc par pirmo "zaļo filmu" Latvijā.

Tas nozīmē, ka filmēšanas grupa ievēroja ideju filmēt zaļi. Tika ievērotas vienkāršas lietas, ko var darīt, lai saudzētu planētu: filmēšanas grupa nelietoja plastmasas traukus, ziemā katram bija termokrūze ar vārdu, vasarā - ūdens pudele, ko uzpildīt. Tāpat lādēja baterijas, izmantoja riteņus, kur iespējams, ne automašīnas, šķiroja atkritumus filmēšanas laukumā un arī plānoja braucienus ar auto, lai mazāk jātērē degviela.

 

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti