Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pie tilta pār Raunu uzņem filmu «Dvēseļu putenis»

Filmas «Dvēseļu putenis» uzņemšana tuvojas noslēgumam

Cēsu kauju piemiņas dienas priekšvakarā pie dzelzceļa tilta pār Raunas upi notika filmas “Dvēseļu putenis” izšķirošo notikumu filmēšana. Filmas uzņemšanas process teju būs noslēdzies, tomēr tās pirmizrāde ir paredzēta nākamā gada 11. novembrī.

Tieši šeit 1919. gadā norisinājās galvenās cīņas starp Cēsu kājnieku pulku un igauņu armijas vienībām no vienas puses un vācu karaspēku no otras puses. Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās, un filmas uzņemšanas gaitā vairākiem Cēsu jauniešiem radās iespēja kaut nedaudz izprast, kā toreiz kara laukā jutās viņu vienaudži.

Filmas "Dvēseļu putenis" komanda šajās dienās pie dzelceļa tilta pār Raunas upi uzņēma ainu, kurā redzami kaujas ierakumi Raunas upes kreisajā krastā, un tajos – uzbrukumam gatavi Cēsu pulka skolnieku rotas drosmīgie puikas – un daudz spēcīgākā vācu landesvēra divīzija upes otrā krastā. Filmas režisors Dzintars Dreibergs uzsvēra – jau gatavošanās procesā komanda zinājusi, ka izšķirošās Cēsu kauju ainas ir svarīgi uzņemt tieši šajā vietā.

“Ja tas bija pirmsjāņos, tad arī tagad puikas jūt, kas ir pirmsjāņi,” norādīja režisors. “Forši, ka ir upīte, bet viņa ir auksta, kad jāskrien pāri, un, kad skries, viņi to jutīs. Tajā pašā laikā ir kaut kāds karstumiņš, kad uznāk saule.

Tādas šmaukšanās kino, protams, ir ļoti iespējamas, bet, ja ir tā iespēja taisīt vasarā, tad tas ir pasakaini.”

Latvijas vēsturē Cēsu kaujas iezīmējās ar tobrīd neskaidro valstisko situāciju, kuras apstākļos skolnieku rotas puikas tomēr bija gatavi ņemt rokās ieročus un doties cīņā par savu valsti.

“Nav skaidrs, kura ir tā īstā latviešu valdība, tici tiem, kas tev ir tuvāk. Vai sarkanie bija īstie, lai gan viņos jau vīlies,” stāstīja Dreibergs. “Vai tas Ulmanis ir tas īstais, vai viņš ir angļu pakalpiņš. Kas vēl ir tas Niedra. Apjukums ir milzīgs. Tajā brīdī pieņemt lēmumu, par ko tu cīnies, ir desmit reizes grūtāk, nekā šodien mēs sakām. Ir grūti saprast, kurš tad ir tas labais un kurš – sliktais.“

Kā toreiz, tā arī tagad ierakumos dodas vietējie Cēsu puikas, un filmas galvenais varonis Otto Brantevics uzsvēra, ka, par spīti apstākļiem, jaunieši ir ļoti uzcītīgi.

“Man prieks, ka mums ir tik laba jaunatne. Es saprotu, ka pirms 100 gadiem šiem pašiem zēniem bija daudzreiz grūtāk, bet viņi tomēr izcīnīja mūsu valsti,” neslēpa Brantevics.

Filmas konsultants, bijušais karavīrs Ziedonis Ločmelis pastāstīja – lai skatītājiem radītu autentisku sajūtu, atlasīti ne tikai tam laikam raksturīgie ieroči un formas tērpi, bet ievērota arī tā laika kaujas taktika un reglaments.

“Kādu laika posmu, piemēram, tika ievērots cariskās armijas reglaments, tāpēc skatītājiem būs grūti saprast, kāpēc pavēles ir krievu valodā. Tāpēc, ka citu nebija. Taču  karavīri bija pieraduši tā komandēt un saprast, un izpildīt,” skaidroja Ločmelis.

Filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanas process teju būs noslēdzies, tomēr tās pirmizrāde ir paredzēta nākamā gada 11. novembrī. Jāpiemin, ka Cēsu kauju atceres dienā – 22. jūnijā – jau vairākus gadus notiek šo kauju rekonstrukcija Cēsīs. Šoreiz Latvijas simtgades ietvaros pasākumu papildinās diskusija "Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti