Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Veikala dīvainā loģistika rada neērtības klientam

Dokumentālā kino varonis nepiekrīt savam attēlojumam

Filmas «Dotais lielums – mana māte» galvenais varonis vīlies par savu tēlu un darba rezultātu

Pirms kāda laika lielu popularitāti ieguvušās dokumentālās filmas “Dotais lielums – mana māte” galvenais varonis Raitis Ozols ir ļoti vīlies par savu tēlu, kas redzams filmā.

“Viņa pieņēma lēmumu par mani taisīt filmu. Pēc tam viņa mani pierunāja, jo es visu laiku biju pret,” stāsta Ozols. “Būtībā bija tā, ka mēs apmēram trīs dienas sarakstījāmies. Viņa visu laiku teica, ka vajag filmēt, es teicu - ka nevajag. Tādā veidā sarakstījāmies trīs dienas, un beigās es negribīgi piekritu,” atminas filmas galvenais varonis.

Viņš pauž, ka Ievas Ozoliņas filma ir mākslīga un nav par viņu. Ozols nepiekrīt režisores izmantotajām metodēm. “Ir daudzas situācijas, kuras ir izprovocētas vai mākslīgi radītas. Tad man radās iespaids, ka viss tas mākslīgais ir pārāk daudz. Tā filma ir pārmērīgi mākslīga,” sacīja Ozols.

Skatoties pirmizrādi, viņš bija pārsteigts, ka filmā bijušas ainas, kuras it kā nemaz nebija filmētas.

Dokumentālo filmu režisors Ivars Zviedris stāsta, ka katram režisoram ir sava metode, kā panākt sadarbību ar varoņiem. “Viens ar viltu, viens ar varu, vien labprātīgi – vienošanās ir bijusi. (..) Notiek tā, ka ir saruna, ko filmēsim, un tālāk ir tās attiecības [starp režisoru un varoņiem],” saka Zviedris.

Arī kinokritiķe Daira Āboliņa bilst, ka tieši režisors rada pasauli filmā.

“Ja jūs piedalāties šai spēlē, tad vienīgais, ko jūs varat darīt, kontrolēt to, ko jūs pasakāt vai nepasakāt,” saka Āboliņa.

Pašam Raitim Ozolam ar Ievu Ozoliņu kontakts ir pārtrūcis. “Es esmu centies runāt, bet es konstatēju, ka ar viņu runāt ir grūti, jo viņa visu cenšas it kā noliegt vai izvairīties. Viņa cenšas visu pagriezt savādāk, piemēram, tā, ka es pats pārāk daudz uztraucos. Vienreiz viņa uzrakstīja, ka varbūt ir kāda pilnmēness fāze un es varbūt tās dēļ uztraucos. Ar viņu nav iespējams izrunāties. Viņa pēc būtības cenšas izvairīties no šiem jautājumiem,” saka Ozols.

Režisore atzīst, ka attālinājusies no Ozola.

“Es vienā mirklī sapratu, ka man ir jāattālinās. Tad es viņu “atdraugoju” “Facebook”, bet mums ir iespēja sazināties “gmail”. Viņš reizi pa reizei atraksta, un tad es arī atbildu, bet es saprotu, ka man pašai jāpieņem lēmums, vai es vēlos no viņa saņemt melnas rozītes un čata vēstījumus vai nē,” saka Ozoliņa.

“Tas, ka varonis pēc tam sūdzas, ka izmantots… Es tur klāt neesmu stāvējis un nezinu to sarunu, kāda viņam bija ar Ievu (..),” komentē Zviedris.

Pat ja Raitis ar filmas iznākumu līdz galam nav apmierināts, viņa stāsts tomēr ir sadzirdēts, un filmā atainotās problēmas uzrunājušas daudzus. Turklāt ne tikai Latvijā. “Raita gadījumā - viņš nav neko zaudējis. Viņš ir bijis atklāts, varbūt atklātāks, kā viņš gribēja, bet viņš līdz ar to ir arī simpātisks. Jā, varbūt ne tā, kā viņš to ir gribējis, bet atklātība vienmēr ir simpātiska,” saka Āboliņa.

Filma "Dotais lielums - mana māte" izpelnījās lielu kritiķu un skatītāju uzmanību. Filmas vērtējumā gan bija diskusijas par to, cik tālu režisors var iet, atainojot savu varoni. Tikmēr pati režisore norādīja, ka filma ir par nesarunāšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt