Augstākās Padomes deputāti čekas aģentu sarakstā
Sešpadsmit to Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, vārdi pēc Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkas publiskošanas 2018. gada decembrī tika atrasti čekas aģentu sarakstā.
Vai VDK ietekmēja Latvijas ceļu uz neatkarību, vai un kā iespējamā saikne ar VDK ietekmēja šo cilvēku lēmumus Latvijai izšķirīgos brīžos, - to iespējams uzzināt no AP deputātu stāstiem.
Iepriekšējie stāsti:
- Uzzinot par VDK aģenta kartīti, biju šokā un gribēju tiesāties. Intervija ar bijušo AP deputātu Gavaru
- Ar VDK sadarbojos brīvprātīgi, konvoja pavadībā. Intervija ar bijušo AP deputātu Alekseju Grigorjevu
- Kā viena pēcpusdiena var ietekmēt visu dzīvi. Juris Celmiņš stāsta par saistību ar VDK
- Mani noskaņoja tautas griba. Intervija ar Anatoliju Gorbunovu
- Apzināti nevienu apmelojis neesmu. Intervija ar Juri Cibuļu par sadarbību ar VDK
- Tur bija norunāts, kā sadalīt Baltiju. Intervija ar Alfrēdu Rubiku
- «Tava kartiņa būs uz visiem stūriem». Intervija ar Arvīdu Ulmi
-
Ne jā, ne nē. Ne melns, ne balts. Einars Repše par čeku, LNNK tapšanu un augusta puču
-
Bez aģentiem nav iespējams iztikt. Intervija ar Genādiju Loskutovu
-
Viss slepenais agri vai vēlu kļūs atklāts. Intervija ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu. 1. daļa.
Filma ir noslēdzošais darbs projektā «Čekas ietekme uz nacionālās Atmodas procesiem», kurā tapa vairāki raksti un interviju sērija.
Var teikt, ka Atmoda ir īss, bet ļoti intensīvs laika periods. Līdz ar to atšķetināt dziļākus slāņus tajā ir sarežģīts darbs.
Filmas scenārija autore Gunta Gaidamaviča LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja: “Tur varētu pētīt un pētīt, zinātnieki sarakstīt sējumu sējumus, un arī filmu veidotāji varētu bezmaz vai seriālus veidot. Izpētīt vienā – kaut vai divsēriju, kā ir mūsu gadījumā – filmā visu nav iespējams. Sarežģījumi, grūtības, izaicinājumi bija, tāpēc ka dīvainā kārtā pat 30 gadus pēc šiem notikumiem cilvēki nav runīgi.
No uzrunātajiem tikai neliela daļa piekrita runāt kameras priekšā un stāstīt par savu pieredzi tajā periodā, lai kurā barikāžu pusē - nosacīti - viņi arī atrastos.”
Ņemot vērā lielo materiāla apjomu un notikumu sazarotību, filmas veidotāji centušies pieturēties pie jautājuma – kā komunistiskās partijas vadība – Centrālā komiteja – un tās vadītā Valsts drošības komiteja centās ietekmēt Atmodas notikumus.
Gaidamaviča uzsvēra: "Protams, ka Valsts drošības komitejai bija vajadzīgi savi cilvēki, savi aģenti visās kustībās, kas bija orientētas - sākumā piesardzīgāk, pēc tam aktīvāk un izteiktāk - sasniegt Latvijas neatkarību. Tur šie cilvēki bija, un mēs patiesībā joprojām varam tikai minēt, cik lielā mērā katru konkrēto epizodi viņiem izdevās ietekmēt.”
Gaidamaviča, vērtējot savu personisko pieredzi Atmodas laikā, savus pusaudžu gadus, atceras sajūtu, ka Latvijas neatkarības atgūšana ir neizbēgama. Viņa atklāj – tikai veidojot filmu, apzinājusies, ka bijušas vairākas epizodes, kad
“tā līnija bija ļoti šaura un trausla”, un tā varēja pārvērsties par asiņainu izrēķināšanos ar cilvēkiem, kuri iestājās pret Padomju Savienību.
Filmas "Atmodas labirintā" pirmā daļa – 30. janvārī pulksten 21.15, otrā daļa – 31. janvārī pulksten 21.15 LTV1 un REPLAY.lv
