„Es nekad neesmu gribējusi būt zvaigzne. Es esmu gribējusi kalpot teātrim. Kalpot. Un to es darīšu līdz savai pēdējai minūtei,” - šie Rutas Birgeres vārdi filmā „Tev, Rūķi!”, šķiet, atbild uz visiem jautājumiem par leģendārās Valmieras teātra aktrises spēju jau sešdesmit piecas sezonas kāpt uz skatuves, mācīties arvien jaunas lomas un no sirds dzīvot līdzi kolēģiem mēģinājumos. Ar jauno režisori Lieni Laviņu-Kalnaellu viņas ir pazīstamas kopš Lienes dzimšanas, jo arī Lienes vecāki ir Valmieras teātra aktieri.
„Es uzaugu Valmieras drāmas teātrī un Rutu Birgeri vienmēr atceros kā kundzi gados. Gan bērnībā, gan tagad. Un tad es sāku domāt par to, kā viņa šo vecumu iznēsā, kā viņa tam pretojas, kas ir tas, kas viņu motivē katru dienu piecelties no rīta, sākt jaunu dienu, neieslīgt depresijā? (..) Daudz jautājumu es sev uzdevu. (..) Manuprāt, Rutai ļoti veiksmīgi ir tas, ka viņai ir teātris. Tā ir viņas vide, viņai ir profesija, kurā viņa savos 92 gados joprojām ir vajadzīga, cilvēki nāk uz teātri un skatās uz viņu. Es teiktu, ka tas ir tas, kas dod šo gribasspēku,” stāsta režisore Liene Laviņa-Kalnaella.
Filmā „Tev, Rūķi!” Lienei Laviņai-Kalnaellai izdevies satikt Rutu Birgeri unikālā brīdī, kad viņa sāk darbu pie režisores Ineses Mičules izrādes „Eņģeļa kreisais spārns”. Izrādes centrālā tēma – paaudžu attiecības un novecošana – asprātīgi savijas ar filmas stāstu par pašu aktrisi.
„Lai es šodien jau sāktu par to uztraukties, ka es varu gulēt ar kaut kādu insultu vai infarktu… Nē, mīļā, tas tik vēl trūka. Man tak jāizmanto pēdējās dzīves dienas!” - tā saka aktrise.
Filmā Ruta Birgere dejo ar teātra kolēģiem čigānu mūzikas pavadībā, svētkos iedzer no špicglāzītes, mācās bridžu un rūpīgi uzkrāso lūpas, pirms iziet no mājas.
„Tas ir brīnišķīgi, ka viņa savos gados spēj iedvesmot manu paaudzi," norāda režisore. "Manuprāt, ir jāveido filmas par talantīgiem cilvēkiem, par skaistiem cilvēkiem. Man liekas, ka nevis dzērāji, bet talantīgi cilvēki mūs motivēs pašiem savākties, kaut ko radīt un būt labākiem.”
Filmas nosaukumu „Tev, Rūķi!” iedvesmojusi aktrises Rutas Birgeres iesauka teātra aprindās, ko kolēģi lieto īpašas sirsnības brīžos. Un tādu filmā ir daudz. Pērn, startējot konkursā par valsts finansējumu filmai, žūrija bažījās, kā režisore spēs „atvērt” pieredzējušo aktrisi, kura radusi spēlēt arī kameras priekšā.
„Vajadzēja pavadīt kopā daudz laika. Centos intervēt Rutu arī brīžos, kad viņa to vismazāk gaidīja un vismazāk bija sagatavojusi atbildes," turpina Liene Laviņa-Kalnaella. "Un tieši šajās nesagatavotajās situācijās es dabūju to īsto Rutu ārā.”
„Man bija tāds kritisks moments 36 gadu vecumā, kad man likās, ka nu jau viss kā aktrisei ir pagājis. Bet tas pārgāja. Un pēc 50 man vairs nebija nekādu problēmu. Nekādu! 60, 70, 75… es dzīvoju šodienai,” atklāj Ruta Birgere.
Rutai Birgerei šis bijis bagāts gads – pērnruden pirmizrāde iestudējumam „Eņģeļa kreisais spārns”, ziemā – filmai „Es esmu šeit”, kur viņa spēlēja galvenās varones neganto vecmāmiņu, bet nupat – filmai „Tev, Rūķi!”. Tās pirmizrādē pirmdien Valmieras teātrī Ruta Birgere kolēģiem no Vidzemes televīzijas atzina, ka par rezultātu ir ļoti laimīga.
„Es jūtu to milzīgo mīlestību, ar kādu filma ir tapusi. Un Lienītes priekšā es vienkārši noliecu galvu. Kā viņa mani, tādu necilu cilvēku, paņēma! (..) Man trūkst vārdu. Domāju, ka filma ir ļoti izdevusies,” uzskata aktrise.
Režisorei Lienei Laviņai-Kalnaellai šī ir pirmā filma pēc sešu gadu pārtraukuma, un viņa atzīst, ka tieši cilvēku īstās neviltotās emocijas ir dokumentālā kino pievilcības spēks. Tāpēc, visticamāk, filmai par Rutu Birgeri sekos arī citi dokumentāli stāsti. Bet filmu „Tev, Rūķi!” šajā nedēļas nogalē varēs redzēt kinoteātrī „Splendid Palace”. Filma tapusi Jura Podnieka studijā, tās operators ir Aigars Sermukšs, mūzikas autors – grupas „Sigma” solists Jānis Ozoliņš.
