Filma «Putina liecinieki» iekļuvusi Eiropas Kino akadēmijas gada izlasē

Eiropas Kino Akadēmija (European Film Academy, EFA) nedēļu pēc spēlfilmu “īsā saraksta” publiskošanas izziņojusi arī gada labāko dokumentālo filmu izlasi, kas var pretendēt uz 2019.gada Eiropas Kinoakadēmijas balvām. 12 labāko dokumentālo filmu vidū ir Latvijas filma “Putina liecinieki" (režisors Vitālijs Manskis) un arī divas no citvalstu filmām, kas septembra sākumā būs skatāmas kinoteātrī “K.Suns” Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma ietvaros.

Eiropas kino balvas pasniegšanas tradīcija aizsākusies 20.gadsimta 80.gadu beigās, un dokumentālā kino konkurencē Latvija izcēlās jau pašos pirmajos gados, kad Eiropas labākās dokumentālās filmas balvu saņēma režisora Ivara Selecka dokumentālā filma "Šķērsiela" (1988), vēlāk balvai tika nominēta Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna dokumentālā filma "Leiputrija" (2004).

Šobrīd konkurencei par Eiropas labākās dokumentālās filmas titulu var pieteikt pilnmetrāžas filmu, kas pirmizrādīta un kinoteātros demonstrēta pēdējā gada laikā, apbalvota nozīmīgos festivālos vai iekļauta konkursa skatēs, turklāt tās režisoram jābūt, kā teikts EFA mājaslapā, “dzimušam Eiropā vai Eiropas pases īpašniekam” (EFA uzsver, ka Akadēmijas izpratnē noteicošās ir Eiropas ģeogrāfiskās robežas, nevis Eiropas Savienības dalībvalstu robežas). Visiem šiem kritērijiem atbilst studijā "Vertov" tapušais Latvijas, Šveices un Čehijas kopražojums "Putina liecinieki" (2018), kas pirmo balvu saņēma 2018.gada jūlijā kā Karlovi Varu kinofestivāla labākā dokumentālā filma, kopš tā laika iekļauts 34 festivālos un Latvijas kinoteātros nonāca 2018.gada oktobrī, bet režisors Vitālijs Manskis Latvijā dzīvo un strādā kopš 2014.gada.

Dokumentālā filma "Putina liecinieki" sniedz ieskatu Kremļa aizkulisēs 2000.gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Šodien, skatoties pirms 18 gadiem filmēto materiālu, tā laika notikumi ieguvuši citu nozīmi.

“Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai "Pēctecis", kas pacēla Vladimiru Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem. Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas," stāsta režisors Vitālijs Manskis.

No visām EFA konkurencei pieteiktajām dokumentālajām filmām fināla sarakstu atlasīja seši Eiropas Kino akadēmijas eksperti, tālāk par šīm 12 labākajām filmām balsos EFA biedri un, kā jau ziņots, šogad balvai nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks izsludināts 9.novembrī Eiropas filmu festivālā Seviļā (Spānija), bet  Eiropas Kino Akadēmijas balvu pasniegšana – 7.decembrī Berlīnē (Vācija). Visu EFA atlasei izvirzīto dokumentālo filmu saraksts – šeit.

Eiropas Kino akadēmijas balvas pretendentu īsajā sarakstā iekļautas arī divas dokumentālās filmas, kuras septembra pirmajā nedēļā varēs noskatīties kinoteātrī "K.Suns", Nacionālā Kino centra rīkotā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs, BSD) programmas ietvaros – Ziemeļmaķedonijā uzņemto "Medus zeme" (Honeyland) un Lielbritānijas/ASV kopražojumu "Veltījums Samai" (For Sama).

Iepriekš jau vēstits, ka Jura Kursieša filma "Oļegs" izvirzīta starp 46 labākajām šīgada Eiropas spēlfilmām.

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti