Sadaļas Sadaļas

#filma #patīk #patiessstāsts #latvija – profesors Ivars Austers par filmu «#MEŽS:ЛЕС»

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) 15. oktobrī būs skatāma režisores Lienas Šmukstes filma “#MEZS:ЛЕС”, kas tapusi kā instagramseriāls. Pārdomās par filmu dalās Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šoruden notiek no 14. līdz 24. oktobrim. Festivāla programmā skatāmas vairāk nekā 100 filmas, un lielākā daļa no tām šogad pieejamas arī tiešsaistē.

Portālā LSM.lv par Riga IFF filmām raksta cilvēki, kuru personiskā un profesionālā pieredze sniedz īpašu ieskatu filmas tematikā, lai caur kultūras un kino prizmu veicinātu domu apmaiņu par pasaulē un Latvijā notiekošo.

Man ļoti patika “#MEZS:ЛЕС”. Tas godīgi jāpasaka jau pirmajā teikumā. Man īsti nepatīk recenzijas, kurās autori pieraksta vairākas lapas, bet nevar saprast – labs vai slikts tas aprakstāmais? Vai precīzāk, patika vai nepatika, kas ir godīgāka vērtējums skala, piemēram, man reizēm patīk kāds šlāgeris, taču nekā laba tur nav. Ja tev patīk kāds cilvēks un viņam patīk kāds mākslas darbs, tad tev arī var iepatikties. Otrādi grūtāk, kāda antivaksera pleijlistes publicēšana sakritības gadījumā var īsināt tavu. Bet atgriežamies pie “#MEŽS:ЛЕС”. Tas ir filmas nosaukums, un man nav īsti sapratnes, kā tas pareizi izrunājams. Lai gan tas nav svarīgi.

Filma ir salīmēta no mazām filmiņām, tās filmiņas taisījuši talantīgi cilvēki, droši vien bez budžeta, bet noteikti ar prieku.

Ne jau skaļi zirgojoties, filmā joku nav. Tas ir, varbūt ir, bet autori nav domājuši, ka tie ir joki. Lai gan, varbūt ir domājuši, bet es neuztvēru. Tas atkal nav svarīgi, man filma patika kā patiess gabals par dzīvi.

Pirms paskaidroju savas patikas šķietamos iemeslu (kas man pašam iešāvās prātā kā iespējamie iemesli), jāpasaka, ka filma pirms samontēšanas stundu garā vienlaidus skatāmā  tikusi publicēta instagramā kā īsas filmiņas. To darījis “KATLZ.RIGA”, un man nav ne jausmas, kas tie ir par ļaudīm, jo viņi savus vārdus nav likuši priekšplānā. Nav svarīgi, man vienalga patīk viņu paveiktais. Es mierīgi daudzus gadus dzīvoju, nezinot Fatboy Slim vārdu, tagad zinu, bet tas neko nemaina manā Fatboja Slima mūzikas uztverē. Jā, režisore ir zināma, Liena Šmukste, un, piedodiet, nesaukšu visus aktierus, vajadzēja pārrakstīt no beigu titriem, vairs netieku klāt. Bet vairāki ir ļoti slaveni, jā, tie paši, no kuriem katra latviešu filma iegūst. Kas vēl jāzina par “#MEŽS:ЛЕС”? Filmas pamatā ir Poļinas Borodinas luga “Mežs”. Filma (gandrīz visa) ir krieviski. Filmēta tepat Rīgā. Bet domāts Krasnojarskā. Un filmējuši tēlotāji viens otru, tā es sapratu no titriem. Ar telefoniem.

Filma “#MEŽS:ЛЕС”

Tad pie lietas. Ja reiz instagrama stilistika, tad tas man ļauj savas simpātijas pamatot ar haštagu lupatu deķi.

#gabaliņi. Veseluma nav, tu redzi epizodes, no dažādiem skatupunktiem par puslīdz vienu un to pašu. Lai gan par visu ko. Un tas ir tas, kas tavā galvā izveido veselumu. Veselums visiem nebūs viens un tas pats, filmas autori neuzspiež savu stāstu.

Un tāpēc rada patiesuma sajūtu – es esmu, nevis jums būs domāt, ka esmu.

#kadrs. Pārsvarā vertikāls, protams, instagrama estētikā. Bet tas nav galvenais – man patīk nekustīga kamera. Cilvēki, desa vai cigaretes kustas nekustīgā fonā. Keišs monologa laikā te sastindzis, te sāk kustēties. Skaisti. Kā nekustīga novērošanas kamera. Vai mēs paši, kad vērojam.

Filma “#MEŽS:ЛЕС”

#pārejas. No viena kadra otrā, no vienas epizodes citā. No viena dienasgrāmatas pieraksta pie cita. Vienā lielā kadrā mazie telefona kadriņi.

#bļā. Filmā pāris reizes bļaģojas. Tad, kad galīgā dirsā viss. Nekas nav cenzēts. Nu neteiksi taču kaut ko par jupjiem, kad dzīve brūk (vai kad tev kāds āzis ar stāvdrāzi gandrīz uzbrauc). Man patīk godīgums. Tie cilvēki, kas nelamājas, riskē dabūt infarktu vai trieku. Jā, es dažreiz saku joptvaimaķ.

#akcents. Tie, kas nav krievi, filmā runā krieviski ar latviešu akcentu. Tas ir ne tikai godīgi, bet arī jaudīgi kā māksliniecisks līdzeklis – mēs katrs varam būt, piemēram, Aņa. Distance, refleksija, teatrālisms vislabākajā šī vārda nozīmē.

#ticība. Nav jau jātic filmām, protams, ka nav. Bet dažreiz tu tici. Un šai tā ticība pati atnāk, pat nevajag gribēt ticēt.

Filma “#MEŽS:ЛЕС”

Un, “#MEŽS:ЛЕС” ir par studentes pazušanu. Vairāk neko neteikšu, skatieties paši.

Nē, vēl jāpasaka, ka neko tik svaigu sen nebiju redzējis.

Varbūt, ka par maz esmu skatījies. Un man neinteresē, ka filma esot pandēmijas ražojums. Kāpēc tas vispār jāsaka anotācijā? Laba filma ir laba filma.

Filma “#MEŽS:ЛЕС” Riga IFF programmā būs skatāma 15. oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace” un tiešsaistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt