„Būšu viens no Latvijas pilsoņiem. Man nebija pilsonības pirms tam nekādas. Pēc šī eksāmena jutīšos kā tieši latvietis - īstais…” Tā filmā „Nacionālais pieskāriens” atzīst viens no filmas varoņiem. Filma veidota kā ceļojums dažādās krievvalodīgajiem raksturīgās vidēs, cenšoties caur tām saprast latviešu un krievvalodīgo attiecības, mūsu atšķirīgo un kopīgo.
Ceļojums sākas tieši Jāņu dienā, kad filmas veidotāji svētkus pie ugunskuriem sagaida kopā ar Bolderājas iedzīvotājiem. „Es kā krievu cilvēks atpūšos ar pilnu krūti.” Viena no pieturas vietām filmā ir arī 9.maija mītiņš pie Piemiņas akmens Otrā pasaules kara dalībniekiem. „Es nespēju domāt mazās Latvijas kategorijās, es domāju lielās Krievijas kategorijās…” Filmā krievvalodīgos sastopam arī baznīcas vidē, moderno deju zālē, tāpat filmas veidotāji viesojas pie Borisa Koļesņikova, izcila fotogrāfa un Latvijas patriota.
Režisors Ivo Briedis uzsver, ka filmā nebūs revolucionāru atklājumu, taču, iespējams, tā ļaus lielākā tuvplānā ieraudzīt mūsu sabiedrību un varbūt pat katram pašam sevi. „Tas ir tāds iemesls filmai, ka mēs braucam pētīt šo sabiedrības daļu, bet tas neizbēgami noved līdz mums pašiem, kā tajā teicienā - meklē otru, atrodi sevi,” stāsta Ivo Briedis.
Viens no filmas centrālajiem jautājumiem - ko tad īsti sevī ietver jēdziens „latvietis”?
Lai Latvijā esošā aina atklātos pēc iespējas objektīvāka, Ivo Briedis filmu veidoja kopā ar norvēģu režisoru Mortenu Traviku. Viņam ir liela pieredze dažādu valstu sabiedrību problēmu pētniecībā un viņš pārzina krievu valodu.
Mortens atzīst - fundamentālas pretrunas viņš Latvijas sabiedrībā nesaskata:
Diezgan ātri es sajutu, ka šīs attiecības starp latviešiem un krievvalodīgajiem nav tik nopietnas, bīstamas un naidpilnas, kā es sākumā biju domājis.”
„Es ļoti labi saprotu, ka daudz kas sakņojas vēsturē un vēsture „iekrāso jūsu brilles”, kad jūs skatāmies uz šīm attiecībām. Taču patiešām fundamentāli objektīvu konfliktu es jūsu sabiedrībā neredzu. Es to redzu konkrētu cilvēku dvēselē un attieksmē,” stāsta Mortens.
Daudz lielākas problēmas nekā Latvijā Mortens Traviks saskata daudzu citu Eiropas valstu sabiedrībās: „Ja jūs, piemēram, Oslo nointervētu kādu imamu, kurš būtu gatavs pavisam atklātai sarunai, viņa attieksme pret norvēģu kultūru un pasaules redzējumu būtu daudz radikālāka nekā tā, ko filmā pauž Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie. Ņemot vērā šo piemēru, manā skatījumā Latvijā ir daudz lielākas iespējas izveidot saliedētu sabiedrību nekā piemēram Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā un vēl citās valstīs, kur ar lielu joni nāk iekšā pavisam atšķirīgas kultūras, radot arvien lielāku spriedzi sabiedrības klimatā.”
Ivo Brieža un Mortena Travika dokumentālās filmas „Nacionālais pieskāriens” pirmizrāde būs skatāma trešdien kinoteātrī „K.Suns”.
