Labrīt

“Centrs Marta” darbosies arī Rēzeknē. Iepazīstina filiāles vadītāja Ligija Purinaša

Labrīt

Ilze Viņķele: līdz rudenim sarežģītā situācija ap Covid-19 nekur nepazudīs

Aijas Bley filmas ''Mēs gribējām izmainīt pasauli'' pirmizrāde notiks virtuāli

Filma «Mēs gribējām izmainīt pasauli» - par rokenrolu mūža garumā, Dambi, Skripu un Rudaku

Par rokenrolu mūža garumā, par jaunības ideāliem, par iekšējo trauslumu, kas mēdz slēpties aiz skarbām izpausmēm – par to visu ir stāsts jaunajā Aijas Bley dokumentālajā filmā ''Mēs gribējām izmainīt pasauli''. Tās galvenie varoņi ir trīs draugi – leģendārās pankrokgrupas ''Inokentijs Mārpls'' mūziķi Dambis un Skrips, kā arī mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks.

Filmā redzam, kā viņi nosvin savas apaļās jubilejas un apcer, vai palikuši uzticīgi saviem jaunības dienu ideāliem.

Aijas Bley jaunākais veikums būs pirmā filma, kas pirmizrādi un izplatīšanu piedzīvos virtuālajā kinozālē. Pirmizrāde tai būs 4. maijā – tradicionālajā Latvijas filmu maratonā, kas šogad norisināsies tiešsaistē portālā ''filmas.lv''.

''Jau pirmo reizi, kad es redzēju ''Inokentiju Mārplu'' koncertā Krāmu ielā vai ''Draudzībā'' (es neatceros, kurā vietā es redzēju), es sapratu, ka tā ir ļoti nozīmīga parādība latviešu mūzikā,” tā filmā savu pirmo tikšanos ar grupu atminas Uldis Rudaks. Toreiz viņš vēl nezināja, ka ar tās dalībniekiem – Dambi jeb Raimondu Lagimovu un Skripu jeb Ivo Stankeviču viņu vienos ilgu gadu draudzība un grupa pat pēc 30 gadiem pastāvēs.

Filma aizved muzikālā ekskursijā līdz pat 1985. gadam, kad grupa tika dibināta, bet pamatā stāsts ir par šodienu, kad tās varoņiem aprit 50 gadu. Viņus ieraugām koncertos, izstādes atklāšanā, sadzīvē, attiecībās ar viņu pašiem tuvākajiem cilvēkiem.

Filmas režisore Aija Bley visus trīs filmas varoņus labi pazīst jau kopš agras jaunības, kad kā aizkulišu grūpija (kā viņa pati saka) apmeklēja dažādus alternatīvās mūzikas koncertus un fotografēja aizkulises. Viņu ļoti piesaistīja gan grupas ''Inokentijs Mārpls'' mūzika, gan viņu brīvās, nepieradinātās personības.

Tieši šo iemeslu dēļ filmēt viņus nebija viegli, gāja visādi, bet tagad pēc trīs gadu darba gandarījums tāpēc režisorei vēl jo lielāks.

“Es vienkārši vakar atkal satikos ar varoņiem. Kamēr es filmēju, es domāju, ak, Dievs, kāpēc es vispār to uzsāku! Viņi ir tik sarežģītas personības, un viņi, protams, ka sargā savu privāto telpu un nelaiž sev klāt, strādāt ar viņiem bija grūti. Bet, kad es vakar viņus atkal satiku, viņi ir tik forši, tik mīļi un man ir tik ļoti žēl, ka tas viss ir beidzies,” atklāja Aija Bley.

Režisore arī atzīst – šāda pretošanās patiesībā arī ļoti organiski izrietēja no šo trīs cilvēku būtības. Savukārt tajos brīžos, kad viņi ļāvās, viņi bija patiesi un atklāti līdz galam.

Dažādas neordināras un skarbas izpausmes un apdullinoši dārdoša mūzika filmā mijas ar klusinātiem toņiem, kas ļauj iepazīt filmas varoņus daudz dziļāk par viņu ārējo tēlu; ļoti daudz sirsnības atklājas, piemēram, viņu attiecībās ar vecākiem.

 “Runa bija par to, no kurienes Uldim ir tāda muzikalitāte, un mamma atzinās, ka viņa bērnībā ir viņam šūpuļdziesmas dziedājusi, un es vienkārši viņai pajautāju, vai viņa kādu dziesmu atceras. Manuprāt, tas bija tieši tas, ko es viņos pamanīju – šis skatuves tēls un šīs cilvēciskās personības. Tāpēc es arī vēlējos veidot šo filmu, atklājot divas pretrunas – cilvēcisko trauslumu un mīlestību kontrastā ar šo pankroka skarbo ārieni. Tas ir viens no filmas dramaturģiskajiem konfliktiem,” stāsta režisore.

Filmas laikā tās varoņu dzīvēs notiek zīmīgi pagriezieni, un režisorei tā šķiet ne tikai liela veiksme filmas dramaturģijā, bet arī mazliet mistika, jo tieši šādus pavērsienus viņa bija ierakstījusi scenārijā.

“Attiecībā uz Uldi - es biju izdomājusi dažādus trikus, kā es varētu filmā tomēr to parādīt, pat ja tas tā nebūtu. Man par laimi nenācās pielietot nekādus trikus, jo maģiskā veidā tas tiešām tā notika,” atzina režisore.

“Arī attiecībā uz Skripu – mazliet ievilkās filmēšanas periods, jo es gaidīju atrisinājumu. Esmu ļoti, ļoti pateicīga liktenim, ka tas tiešām atrisinājās tā, kā es to vēlējos, arī rakstot šo scenāriju. Jo es pat nezinu, kā es būtu filmu nobeigusi, ja kaut kas nebūtu aizgājis pēc plāna,” stāsta režisore.

Kopumā Aija Bley filmu vairāk žanriski uzskata par komēdiju ar nelieliem drāmas elementiem, ko jau savā ziņā atklāj filmas nosaukums ''Mēs gribējām izmanīt pasauli''.

“'Skaidrs, ka mēs neviens nevaram izmainīt pasauli. Tā ir tāda klišeja, ko mēs pasakām. Bet tas ir tieši šis te pašironiskais filmas pieteikums,” skaidro Aija Bley.

“Beigu beigās ir tomēr skaidrs, ka – ja mēs darām – māksla, mūzika, mūsu esība – mēs tomēr mainām to pasauli visi kopā. Mēs mainām, kaut arī, protams, pasaule ir stiprāka par mums,” saka Aija.

Savu ceļu pie skatītājiem filma uzsāks virtuālajā kinozālē – Nacionālā kino centra tradicionālajā 4. maija Latvijas filmu maratonā, kas šogad norisināsies tiešsaistē portālā ''filmas.lv''. Pēc tam filmu varēs skatīties platformās “Vimeo” un “Shortcut”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti