Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" filmas producents no Latvijas Gints Grūbe stāsta, ka sadarbība ar vācu filmu studiju "KickFilm" sākusies "savulaik Berlīnes kinofestivālā, kad viņi kopā ar itāļiem meklēja kopproducentus šim unikālajam dzīves stāstam par princi Lampedūzu un grāfieni Aleksandru fon Volfu no Stāmerienas."
"Tā kā šis stāsts vistiešākajā nozīmē bija saistīts ar Latviju, tad arī tas bija pietiekami organisks pamats, lai rastos kopprodukcija interesantam un unikālām vēstures stāstam, kas ir saistīts ar visu Eiropu," turpina Grūbe.
Filma "Geparda dzimšana" piedzīvos pirmizrādi šonedēļ gan Latvijā "Riga IFF" laikā, gan Starptautiskajā Romas filmu festivālā Itālijā.
Grūbe uzskata, ka filmas stāsts ir Eiropas kontekstā nozīmīgs, tāpēc gan Romas filmu festivāls, gan Rīgas Starptautiskais kino festivāls ir labs sākumpunkts, no kura filma sāks savu ceļu pie skatītājiem. Filmas pirmizrādē Rīgā piedalīsies filmas idejas autors vācu kopproducents Jorgs Bunšū (Jörg Bundschuh).
Filmas varoņu ‒ Džuzepes Tomazi di Lampedūzas un viņa vācbaltiešu izcelsmes sievas Aleksandras fon Volfas ‒ dzīves ir neparasts mīlas stāsts, kas sniedzas pāri visai Eiropai ‒ no Itālijas līdz Latvijai.
Krievijas 1917. gada revolūcijas radītais haoss un vēlāk Otrais pasaules karš piespieda Aleksandru pamest vispirms Sanktpēterburgu, pēc tam arī dzimtas pili Latvijā, Stāmerienā. 1946. gadā kopā ar sievu di Lampedūza atgriezās dzimtajā Palermo pilsētā un 1956. gadā, gadu pirms savas nāves, pabeidza darbu pie romāna "Gepards".
Ceļš pie "Geparda" di Lampedūzam bijis ilgs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfe, grāfa di Lampedūzas dzīves pētniece Ilze Lecinska atklāj ‒ jau 1930. gadā viņš raksta savam Pirmā pasaules kara cīņu biedram, ka vēlas rakstīt vēsturisku romānu. Romāns "Gepards" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem itāļu modernās literatūras darbiem, taču to publicēja tikai pēc di Lampedūzas nāves.
Lecinska norāda - tad, kad "Gepards" iznāca, Palermo iedzīvotāji bijušī izbrīnīti. Džuzepe Tomazi bija pēdējais Lampedūzas princis, labi zināms Palermo iedzīvotājiem, jo pastaigājies pa ielām, sēdējis kafejnīcās, tāpēc daudzi neesot ticējuši, ka viņš esot romāna autors.
Grūbe atklāj, ka bijis pārsteigts, kad uzzinājis, ka romānu "Gepards" di Lampedūza mēģinājis rakstīt jau Stāmerienā, kaut neveiksmīgi. Leģenda vēsta, ka daļu šī romāna di Lampedūza sarakstījis Latvijā, apmeklējot savu vācbaltiešu izcelsmes sievu Aleksandru Alisi fon Volfu-Štomerzē viņas Stāmerienas pilī. Vai tiešām romāns sākts rakstīt Stāmerienā, to nevar droši apgalvot.
Di Lampedūzas un for Volfas dzīves gadu gaitā interesējušas jau daudzus. Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozaru eksperte Astra Šmite norāda, ka, iespējams, pirmās ziņas par grāfu di Lampedūzu un Aleksandru fon Volfu apkopojusi Maija Silmale, kura kopā ar Tatjanu Kočatkovu ir nosūtījušas rakstu uz Itāliju žurnālam "Padomju Realitāte".
"Tur jau 1963. gadā ir viņu raksts ievietots ar visu fotogrāfiju, kur redzams Lampedūza un baronese Volfa Ķemeros, atpūšamies Jūrmalā. Tur viņas arī stāsta šo stāstu par Stāmerienas pili. Tad Gunārs Piesis ir veidojis kinožurnālu 1964. gadā, un ļoti par šo faktu ir interesējies Māris Čaklais," norāda Šmite.
Par fon Volfu un di Lampedūzu, atklāj ekspertes, esot ļoti daudz vēsturisku materiālu, tomēr filmas fokuss būs tieši Aleksandras nozīme Džuzepes dzīvē ‒ viņa ir tā, kas di Lampedūzu mudināja rakstīt, kā psihoanalītiķe prata dzīves sliktos notikumus ievirzīt pozitīvā gultnē, stimulēja un atbalstīja vīru.
Filmas režisors ir Luidži Falorni (Luigi Falorni). Filma veidota kā kopprodukcija starp Vācijas filmu studiju "KickFilm" un Latvijas studiju "Mistrus Media", filmas mūzikas autors ir komponists Kārlis Auzāns, filmā piedalās aktrises Karīna Tatarinova, Sarmīte Vucāne, komandā ir arī kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, grima māksliniece Vivita Jansone, operatori Aigars Sērmukšs un Rinalds Zelts. Filmēšana notika gan Itālijā, gan Latvijā.
Īpašs filmas "Geparda dzimšana" seanss paredzēts 28. oktobrī Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace". Pēc seansa paredzēta tikšanās jautājumu un atbilžu pusstunda kopā ar Ilzi Lecinsku un Astru Šmiti. Pasākumu vadīs kinoteātra “Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa
