Mūsdienās ļoti svarīgi cilvēkiem stāstīt par mīlestību nevis naidu un runāt par to, kas mūs vieno, nevis padara par ienaidniekiem,” uzsver režisors Andrjus Juzēns.
Ticība un mīlestība ir brīnumains spēks, kas caurstrāvo lietuviešu režisora Andrjusa Juzēna uz vēsturiskiem notikumiem balstīto, emocionālo kinodarbu, kura pamatā ir septiņdesmitajos gados presē parādījusies informācija par lietuviešu meitenīti, kurai izdevās izbēgt no vilciena ar izsūtītajiem uz Sibīriju un kājām atgriezties mājās.
Varones prototips man piezvanīja pēc pirmizrādes naktī ap pusdivpadsmitiem, raudāja un stāstīja atkal par vilkiem, par bailēm, par upēm un mežiem, un pateicās, ka esot [rādījis] ļoti ticami tam, kas notika Krasnojarskā 1948.gadā; ka cilvēki, kas tur dzīvoja, ir tie paši sibīrieši, kas viņai palīdzēja izglābties, jo tolaik cerību izdzīvot nebija gandrīz nekādu,” stāsta režisors.
„Viņa ir ļoti drosmīga, jo ne katra var izbēgt un atnākt mājās. Viņa uzlika sev mērķi, – lai cik reizes viņu izvestu, viņa atgriezīsies, un tas arī parādīts filmā, ka viņa mīl savu Dzimteni un zina, ka tas ir tā vērts, lai atgrieztos,” norāda galvenās lomas atveidotāja Anastasija Marčenkaite.
Svarīgākais jautājums režisoram bijis – kas tēlos galveno varoni, jo no tā atkarīgs – būs vai nebūs filma. Un tā pirms pieciem gadiem laimējies provēs atrast šo jauno zvaigzni.
Kad rādījām Krievijā, visi raudāja, kad rādījām Lietuvā, arī visi raudāja, - tas nav atkarīgs no auditorijas, tātad ir tādi svarīgi momenti, kas mūs apvieno,” secina Juzēns.
Kinoteātros Latvijā filmu “Ekskursante” sāks demonstrēt no 28.marta.
