Patiess stāsts par pieaugšanu, kurā attēlotas mūsdienu jauniešu problēmas. Tā par gaidāmo spēlfilmu stāsta režisors Ivars Tontegode, norādot, ka temats ir aktuāls Austrumeiropā, kur saduras konservatīvās vērtības ar liberālajām. Kinomākslas darbā runā par sabiedrībā neērtām tēmām, piemēram, par pašnāvību, izvarošanu, LGBT jeb lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienu. Par pamatu spēlfilmai ņemta 12. klases skolnieces Martas Sofijas Trences dienasgrāmata, kurā viņa izklāsta tādus smagus pārdzīvojumus kā ģimenes izjukšana, draudzenes pašnāvība un pašas emocionālais apmulsums.
Marta Sofija Trence ir spēlfilmas scenārija autore.
Jaunā sieviete atklāj, ka viņai jau no bērnības grūti iekļauties sabiedrībā, tāpēc savas domas izklāsta dienasgrāmatā.
Tontegode piebilst, ka pirms kāda laika šīs dienasgrāmatas fragments nonāca viņa rokās. Režisoru iespaidoja jaunietes rakstīšanas talants, tāpēc radās ideja uzņemt filmu par meitenes piedzīvoto.
„Filmā ir daudz jūtama sabiedrības vienaldzība pret indivīdu. Man šķiet, ka mums šī tēma noteikti ir jārisina.
Ja mēs esam demokrātiska valsts, tad mums tomēr vajadzētu interesēties par indivīda veselību un dzīves kvalitāti.
Filma ir diezgan skarba. Kaut kas tāds laikam nebūs bijis. Diezgan unikālas lietas tur notiek,” stāsta režisors.
Filmas galveno varoni Annu spēlē Enija Selecka. Režisors Tontegode norāda – viņa ir talantīga, neprofesionāla aktrise, piebilstot, ka filmēšanas ir smagas, jo jaunietei jāpiedzīvo tas, ko viņa dzīvē nekad nav jutusi. Filmēšanā pieredzēto viņa izlaiž caur savu apziņu, tāpēc par savu lomu runāt nevēloties.
Uz jautājumu, kāpēc scenārija autore Marta Sofija Trence pati nespēlē galvenajā lomā, viņa norāda, ka filmā uzņemto dzīvē jau vienreiz ir piedzīvojusi un atkārtot to vairs nevēlas. Spēlfilmas galvenās aktrises izpildījums piesaista viņas uzmanību.
„Aktrise, ko Ivars ir atradis galvenajai lomai, ir līdzīga man 18 gados. Gan pēc uzvedības, gan pēc ķermeņa valodas, kā viņa kustas, kā pārvietojas, kā reaģē uz lietām. Un ir ļoti interesanti patiesībā skatīties un redzēt to vizuāli priekšā tik ļoti precīzi,” teic Trence.
Tontegode stāsta, ka iegūt filmas dokumentālo noskaņu viņam palīdz amerikāņu kinorežisora Harmonija Korine darbi. Savukārt realizēt stāsta atklātību un skarbumu – Argentīnas izcelsmes franču režisora Gaspara Noē daiļrade. Tontegodes darbu papildina tā saucamā underground mūzika.
Režisors atklāj, ka filmas nosaukumā „Anna LOL” ir slēpts dziļš sarkasms un traģika. Viņš skaidro:
„LOL – tas ir tā, kā smejies skaļi. Tā Annas dzīve ir drāma. Bieži vien Annas piedzīvotās problēmas citiem ir diezgan vienaldzīgas vai viņi tās vienkārši ignorē.”
Par izvarošanas un pašnāvības mēģinājuma ainām režisors stāsta, ka viņam un pārējai filmēšanas komandai tas ir smags izaicinājums, jo sabiedrībā par tām plaši netiek runāts. Tontegode uzskata, ka tās ir padomju varas sekas:
„Es teikšu Knuta Skujenieka vārdiem – mums ir demokrātiska valsts, bet mums nav demokrātiska sabiedrība.
Daudzi vecāki ļoti nepareizi audzinājuši. Emocionalitāte, nepareiza tuvība – viss šis ir atstājis ļoti smagas sekas.”
„Anna LOL” ir viena no divām mazbudžeta spēlfilmām, ko pērn konkursā atbalstīja Nacionālais kino centrs. Viens no ekspertu komisijas locekļiem Edmunds Jansons atzīmē Tontegodes enerģiju un vēlmi darboties: „Viegli provokatīvais dzīves un daiļrades aspekts. Mēs daudz runājam par to, ka pietrūkst tādu filmu, kas uzrunātu tos mūsdienu jauniešus, kas ir šeit. Pārsvarā viņi tomēr lieto ārpus valsts tapušos kultūrproduktus. Ļoti svarīgi šeit kaut ko izveidot, kas viņus tiešā veidā uzrunātu.”
Līdzīgi kā Elzas Gaujas režisētā komēdija “Mamma vēl smaida”, kas ir otra atbalstītā mazbudžeta spēlfilma, „Anna LOL” pirmizrādi plāno piedzīvot nākamajā gadā.
