Kultūras ziņas

Salambo. Zudušās valstības mistērija

Kultūras ziņas

Rīgas cirka ēkas renovācija norit pēc plāna

Sākas festivāls "Baltijas pērle"

Festivāls «Baltijas pērle» šogad skatītājiem dāvā «kino skūpstu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 2 mēnešiem.

No 22. līdz 29. septembrim kinoteātra “Splendid Palace” zālēs notiks festivāls “Baltijas pērle”.

“Laikā, kad daudziem no mums trūkst saskarsmes prieka un siltuma, taktilā maiguma un sirsnīgu apskāvienu, “Baltijas pērle” dāvā jums savu “kino skūpstu”. Proti, nenovērtējamo kopīga pārdzīvojuma pieredzi kinozālē, kur pulcējušies uz viena viļņa noskaņoti cilvēki – tādi, kas nav zaudējuši zinātkāri un kāri pēc kinomākslas,” paziņojumā medijiem raksta festivāla organizatori.

Festivāla programma

Astoņās festivāla apakšprogrammās šogad izkārtotas 26 filmas. Programma veidota tā, lai uzrunātu dažādu kultūrtradīciju un dažāda vecuma skatītājus.

Kinoklasiku šogad pārstāvēs trīs darbi, kas tiks izrādīti no oriģinālās 35 mm kinolentes. Divas no tām atzīmēs kino leģendu jubilejas – aktrises Merilinas Monro 95. un aktiera Alēna Delona 85. gadskārtu. Programmā iekļauta lente “Spožajā saulē”, kurā Alēns Delons spēlēja vienu no pirmajām lielajām lomām savā karjerā. Savukārt filma “Džentlmeņi izvēlas blondīnes” bija pirmā, kurā Merilina Monro apliecināja sevi arī kā dziedātāja. Vēl viens apakšprogrammas “Kino klasika” pieteikums – režisora Deivida Linča “Zilais samts”, kas Latvijā tiks pirmo reizi izrādīta uz lielā ekrāna no 35 mm kinolentes. Filma tika restaurēta par godu tās 30 gadu jubilejai pēc Kventina Tarantino fonda iniciatīvas. Vienīgajā seansā, kas notiks 26. septembrī, skatītājus ar filmu iepazīstinās Viktors Freibergs. 

“Baltijas pērles” programmā iekļauta arī Vudija Allena jaunākā filma “Rifkina festivāls”, savukārt Kannu kinofestivālu šogad pārstāv Žulijas Dikurno “Titāns”, kas ieguva “Zelta palmas zaru”, un Taizemes režisora Apičatponga Vīrasetakula “Atmiņa”, kas ieguva Kannu žūrijas balvu. Režisors kopā ar Tildu Svintoni šo kinoeksperimentu gatavoja 17 gadus.

Kā “obligātā saraksta” filmu katram kinomānam festivāla rīkotāji piesaka Rjusukes Hamaguti “Drive My Car”, atzīmējot, ka Kannu kinofestivāla nesenajā vēsturē tik liela kinokritiķu vienprātība attiecībā uz labāko filmu nav pieredzēta – kinodarbs ir pārspējis savu literāro pirmavotu, Haruki Murakami stāstu krājumu “Vīrieši bez sievietēm”. Saņemtās godalgas: par labāko scenāriju, FIPRESCI balva un Ekumēniskās žūrijas balva.

Programmā arī režisores Evas Hasones filma “Mātes svētdiena” – llasiskā britu kino tradīcijās uzņemtais darbs aicina izbaudīt Vecās Anglijas gaisotni ar Olīvijas Kolmanes, Kolina Fērta, Džoša O’Konora un Odesas Jangas aktierdarbiem.

Jaunākajā Fransuā Ozona filmā “Viss noritēja labi”, kas arī bija Kannu kinofestivāla favorīte, režisors smēlies iedvesmu no diviem oskarotiem šedevriem – Floriana Zellera “Tēva” un Mihaela Hanekes “Mīlestības”. Festivāla rīkotāji apgalvo, ka šī ir Ozona spēcīgākā un virtuozākā filma.

Režisors Pols Verhovens filmā “Apmātība” turpina pētīt sievietes seksualitāti un kārtējo reizi akcentē, ka sociālo un kultūras tabu graušana viņam nav hobijs, bet gan mākslinieciskās metodes balsts.

Programmā atrodamas arī divas Venēcijas kinofestivālā pirmizrādītas Pedro Almodovara filmas – “Cilvēka balss” un “Paralēlās mātes”, kurās stāstus par sievietēm uz nervu sabrukuma sliekšņa izspēlē aktrises Tilda Svintone un Penelope Krusa.

Berlīnes kinofestivālu pārstāv tā galvenās balvas ieguvēja “Drāziens ar izgāšanos jeb dullais porno”. Rumāņu režisors Radu Žude izvēlējies epatāžu, lai mestu estētisku izaicinājumu liekulībai, un iešifrējis filmā daudz kulturoloģisku vēstījumu. 

Festivālu atklās Kirila Serebreņņikova filma “Petrovi ar gripu” – sirreāla absurda komēdija, kurā sakausēta realitāte un groteska, komiksi un ikdiena, farss un traģēdija, pagātne un tagadne. Filma uzņemta pēc Alekseja Saļņikova romāna; galvenajās lomās – Čulpana Hamatova, Jūlija Peresilda, Semjons Serzins, Jurijs Kolokoļņikovs un Ivans Drons.

Festivāla apakšprogrammā “Logs uz Krieviju” vēl divas filmas – režisora Alekseja Germana “Lieta” un Aleksandra Mindadzes “Parkets”.

Savukārt izlases “Kino un mode” filmās par Koko Šaneli, Īvu Senlorānu un Žanu Polu Gotjē, kuras veltītas izcilo Francijas kuturjē talantam, varēs ieskatīties modes namu aizkulisēs un šūšanas darbnīcās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti