Stingri nosakot iztaujāšanas robežas, sākas starptautiskā kino festivāla “Baltijas pērle” preses konference, proti, nedrīkst uzdot jautājumus, kas neskar festivāla programmā iekļautās filmas ar aktieru dalību vai teātra izrādi pēc Margaritas Dirasas lugas motīviem – “Otrā mūzika”. Atgriešanās uz teātra skatuves abām pasaules zvaigznēm rada spēcīgas izjūtas.
Preses konference sākās ar Žerāra Depardjē visai niknu vēršanos pret fotogrāfiem, kuri, kā jau sagaidot slavenības, ļoti intensīvi darbojās un bija aizseguši zālē sēdošos žurnālistus. Depardjē uzstājīgi pieprasīja viņiem to pārtraukt.
Pēc šī nepatīkamā un saspīlētā brīža, abi aktieri uz jautājumiem par savu dzīvi mākslā savukārt atbildēja ieinteresēti un pārdomāti.
"Teātris kā lauvu bedre, tur tevi iemet. Kas tas ir, tu saproti tikai brīdī, kad esi tur nonācis," teic Depardjē.
Savukārt Ardāna uzskata, ka noteikti jāatgriežas teātrī, kad ilgi ir spēlēts kino.
Teātra spēle atjauno asinsriti. Tur neviens nejautā, vai nav par karstu vai par aukstu, tā ir izdzīvošana. Atgriezties uz teātra skatuves ir svarīgi, jo tā ir atgriešanās pie saknēm," skaidro Ardāna.
Žerārs Depardjē un Fanija Ardāna satikušies vairāku kinofilmu uzņemšanas laukumos. Izrādē, kas šonedēļ skatāma Rīgā, Fanija Ardāna ir režisore, bet Depardjē - aktieris.
"Man noteikti netraucē fakts, ka režisore ir sieviete," atzīst Depardjē. "Savu kino karjeru sāku režisores – sievietes vadībā. Fanija ir līdzīga Margaritai Dirasai, jo viņām svarīgi vieni un tie paši jautājumi un abas šos jautājumus šķetina līdz kaulam. Ar režisori sievieti es jūtos brīvāk. Paužot mīlestības emocijas, mēs tās izdzīvojam kopā."
Izrādi „Otrā mūzika” raksturo kā dziļu un spēcīgu stāstu par mīlestību. Galvenie varoņi nespēj dzīvot viens bez otra, bet tai pat laikā nav spējīgi būt arī kopā. Pirmais jautājums aktieriem, kas pēc viņu domām īsti ir mīlestība?
„To, kas ir mīlestība, mēs saprotam tad, kad tās vairs nav. Varbūt, ka mīlestība ir ilūzija, kas piešķir dzīvei jēgu, un nav nekā sliktāka kā ilūziju zudums. Bet es neesmu nekāda lielā mīlestība eksperte - es domāju, Žerārs labāk orientējas šajā jomā,” atzina Ardāna.
„Es, kā jau vīrietis, neko iepriekš par sevi nezinu. Es domāju, ka vīrieši mīl citādāk nekā sievietes un ir mazāk apdāvināti izdzīvot savu mīlestību,” piebilda Depardjē.
Abus aktierus daudzus gadus vieno sadarbība kā teātrī, tā kino. Pirmā filma, kurā viņi abi satikās bija Fransuā Trifo kinolente „Kaimiņiene”. Ardāna atminas, cik meistarīgi Depardjē viņu toreiz atraisījis kameras priekšā un kopš tā laika viņu kopdarbs esot kā nepārtraukta saruna. Depardjē piedalās arī abās divās pašas Ardānas režisētajā filmās, jaunāko no kurām - „Uzmācīgie ritmi” redzēsim arī Rīgā.
Arī šī filma ir par mīlestību, taču Fanija Ardāna noliedz dažkārt dzirdēto viedokli, ka itāļu atveidotās aktrises Ardžento atveidotais tēls ir viņas pašas prototips.
„Nē, starp mani un filmas galveno varoni, ko tēlo Azija Ardžento, nav nekādas līdzības. Es varbūt esmu kāds no filmas vīriešiem, bet varbūt es esmu vienkārši suns, kas skrien filmā pa ielu. Es domāju, ka kino, protams, ir grēksūdze. Taču kino mēs neizstāstām savu dzīvi, tomēr runājam par sevi,” saka Ardāna.
Atbildot uz jautājumu par to, kā viņi vispār vērtē kino attīstību mūsdienās, Žerārs Depardjē kritizēja tendenci filmas veidot kā masu patēriņa preci un arī televīzijas piedāvājuma viņaprāt degradējošo ietekmi uz skatītājiem.
„Tajā piedāvājumā, ko rāda televīzijas, ir ļoti daudz melu, un televīzijas pieradina skatītājus pie meliem. Kino savukārt ir patiesība, un tāpēc es mīlu kino, lielu režisorus, izcilas filmas, kā, piemēram Pazolīni „Svētā Mateja evaņģēlijs”. Kino ir kā auglīga zeme, kā vīna dārzs. Televīzija savukārt mūs pārsātina ar attēliem, kas mums traucē sapņot,” atklāj aktieris.
Žerārs Depardjē pēdējos gadus uzmanību piesaistījis arī ar savām īpašajām simpātijām pret Krieviju. Vaicāts par Krievijas kino - viņš kritiku veltīja trim režisoriem Ņikitam Mihalkovam, Pāvelam Lunginam un Andrejam Končalovskim, kuri viņa redzējumā monopolizējuši visu nozari, nedodot iespēju izteikties jaunajiem režisoriem.
Pats Depardjē nesen nospēlējis galveno lomu Irakli Kvirikadzes filmā „Rasputins”, kas viņam ļāvusi iejusties krievu dvēselē un mazliet arī to saprast
„Krievu dvēseli var atšifrēt caur Dostojevska, Tolstoja, Puškina un citu darbiem, tā sajūtama Krievijas dažādu laiku vadoņos - Ivanā Bargajā un citos. Mani krievu dvēselē piesaista absolūtā meklējumi, man tā šķiet kā svētceļnieks, kas iet savu ceļu. Kaut arī krievu dvēsele dažreiz ir ļoti pretrunīga, tā tomēr ir ļoti interesanta. Es mīlu krievu literatūru, mūziku, mākslu. Es mīlu Krieviju un krievus un arī, starp citu, Ukrainu, kas pieder Krievijai. Kad mēs lasām, piemēram, Balzaka romānus, mēs arī to jūtam,” saka Depardjē.
Lai arī dzirdot kontekstu, šķita, ka Žerārs Depardjē Ukrainas saikni ar Krieviju uzsvēra tieši kultūras un nevis teritoriālā nozīmē, viņa izteikumi preses konferencē izpelnījās lielu ažiotāžu sociālajos tīklos. Bet tas viņa skandalozajai būtībai varbūt arī piederas.
Piektdien vakarā viņš un Fanija Ardāna spēlēs Rīgas Kongresu namā izrādē par mīlestību „Otrā mūzika”.
Pirms gaidāmās franču aktiera Žerāra Depardjē vizītes Latvijā, Ārlietu ministrija analizēja aktiera izteikumus saistībā ar situāciju starp Krieviju un Ukrainu. Arī 28.augustā Depardjē par politiku nerunāja. Vien piebilda, kino jomā viņš nespēj samierināties, ka Krievijā ir trīs dominējošie režisori, kas nereti šķērso ceļus jaunajiem. Par to esot runājis ar pašu Putinu. Viņš arī ļoti cienot krievu kultūru un uzskata, ka tai līdzinās arī Ukraiņu kultūra.
Kā vēstīts, kinofestivāls "Baltijas pērle", kas šogad svin 20 gadu jubileju, tiks atklāts ar teātra izrādi un vērienīgu koncertu. 29.augustā Rīgas Kongresu namā tiks izrādīts Margaritas Dirasas lugas "Otrā mūzika" iestudējums, kurā piedalīsies franču aktieri Fanija Ardāna un Žerārs Depardjē.
