Eiropas Savienības dalībvalstis katru gadu sniedz atbalstu filmu veidošanas nozarei apmēram trīs miljardu eiro apmērā. Visvairāk naudas tērē Lielbritānija, Vācija, Itālija un Spānija. Novembra sākumā virkne Eiropas pazīstamāko kino režisoru, tostarp Pedro Almodovars un Vims Venderss, pauda bažas par ieceri mazināt valsts atbalsta robežas. Par konkurenci atbildīgais eirokomisārs Hoakins Almunja tagad saka - ir izdevies rast risinājumu, kas apmierinās arī Eiropas kinoindustriju:
„Jaunie noteikumi ļaus sniegt lielāku atbalstu filmu kopražojumiem nekā šodien. Kopražojumi varēs saņemt līdz pat 60% lielu līdzfinansējumu no iesaistītajām valstīm pretstatā 50%, ko var saņemt vienas valsts filmas. Tāpat dalībvalstis varēs pieprasīt, lai 160% no piešķirtā atbalsta apjoma tiktu iztērēti to teritorijā. Jebkurā gadījumā, tāpat kā iepriekš, teritoriālo izdevumu saistības nedrīkstēs pārsniegt 80% no ražošanas budžeta."
Komisija skaidro, ka šo vienotā tirgus ierobežojumu attaisno kultūru daudzveidības veicināšana, kas pieprasa saglabāt industrijas resursus un prasmes nacionālā vai vietējā līmenī.
Latvijas Nacionālajā kino centrā jaunos noteikumus vērtē atzinīgi, jo tie paplašina atļautās atbalsta iespējas, sākot ar darba konceptu un beidzot ar demonstrēšanu skatītājiem. Tieši šo pēdējo posmu kā Latvijai nozīmīgu izceļ Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga, jo tas ļaus valstij atbalstīt mazo kinoteātru pielāgošanu jaunām tehnoloģijām:
„Šis kinoteātru digitalizācijas jautājums, manuprāt, ir svarīgs - tātad valsts drīkst palīdzēt arī kinoteātriem to digitalizācijā, lai varētu rādīt filmas, kas tiek uzņemtas digitālajā vidē. Vairs jau uz īstās 35mm filmas uzņem ļoti maz filmu."
Tiesa gan, nākamā gada valsts budžetā tam nauda nav paredzēta, tāpēc pagaidām zaļā gaisma Eiropas līmenī Latvijai palīdz vien teorētiski. Holmberga stāsta, ka cerības tiek liktas uz 30 kultūras namu digitalizāciju, ko kā Eiropas finansētu projektu pašlaik virza reģionālo lietu ministrija.
Eiropas līmeņa regulējums valsts atbalstam filmu uzņemšanai gan valstīm uzliek arī pienākumus, saka Nacionālā kino centra vadītāja, atgādinot par filmu „Dvēseļu putenis", kam Saeimas deputāti piešķīra naudu bez konkursa, apejot Filmu likumā noteikto regulējumu. Kino centram par to nāksies skaidroties Eiropas Komisijai:
„Ja valsts pārkāpj noteikumus un atbalstu nesaskaņo, Eiropas Komisija var pieprasīt atmaksāt šo finansējumu atpakaļ ar soda procentiem. Tā nav Eiropas nauda, bet ir pārkāpts šis regulējums. Ne jau Eiropai tā nauda aizietu, bet nonāktu atpakaļ valsts budžetā."
Vai Eiropas Komisija „Dvēseļu putenim" ārpus konkursa sniegto atbalstu saskaņos, varētu būt zināms apmēram pusgada laikā pēc skaidrojuma iesniegšanas.
