Pārsniedzis deviņdesmit gadu slieksni, mirst Nojetas (Leonora Ekstranda) tēvs. Viņai ir sešdesmit astoņi gadi, un pēdējos divdesmit piecus Nojeta ir nodzīvojusi Spānijā, neliedzot sev greznību un saņemot ikmēneša kabatas naudu. Tēvs mantojumā atstāj sievietei daudzdzīvokļu namu Stokholmas centrā, kas izrādās patiesa nelaimes bedre, pilna ar īrniekiem, kuriem nav noslēgti līgumi, un brāļa dēlu, kura pārziņā atstāta ēkas uzturēšana. Tā vietā, lai dzīvokļu komplekss kalpotu par vieglu ienākumu avotu, sākas karš starp Nojeti, ēku, tās iemītniekiem, ģimeni un sistēmu.
RIFF portālā LSM.lv
Aicinām sekot līdzi RIFF notikumiem visu festivāla norises laiku! 18. oktobrī festivāla atklāšanas īpašās sarunas, notikumu tiešraides, filmu apskati un recenzijas sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas jaunajiem kritiķiem un kino profesionāļiem interesenti varēs skatīties un lasīt portālā LSM.lv līdz pat festivāla noslēgumam.
Uz filmas seansu bija ieradies arī viens no filmas režisoriem Monss Monsons un galvenās lomas atveidotāja Leonora Ekstranda. Viņi skaidroja, ka vēlējušies atainot Stokholmas nekustamo īpašumu kritisko nepieejamības problēmu un to, cik absurdi un nežēlīgi tas var piespiest mājas īpašnieku rīkoties krīzes situācijā, kā arī lauzt stereotipu par mūžam skaisto, piegludināto, tīro un nevainīgo Stokholmu.
Viņi vēlējušies parādīt, cik tumša, netīra un cietsirdīga Stokholma var būt pret saviem iedzīvotājiem, nekustamo īpašumu neadekvāto izmaksu dēļ radot studentiem, ģimenēm un vecākiem cilvēkiem šķēršļus mājokļa iegādē vai izīrēšanā.
Režisori nekautrējas priekšplānā arī izvirzīt mūsdienās vēl kādu aktuālu tematu – vecāka gada gājuma sieviešu tēlu reprezentāciju filmās.
Galvenā varone Nojeta ir izturīga, bezbailīga un koķeta. Filmas sākumā mēs redzam sievieti kautrīgi stāvam pie savu īrnieku dzīvokļu durvīm, mēģinot izburtot, kā pieklājīgāk uzsākt sarunu ar viņiem, tālāk jau atklājoties viņas nezaudētajai seksualitātei kaislīgā mīlas ainā ar potenciālo ēkas pircēju, un filmas beigās mums pretī stāv Nojeta, ģērbta militāra tipa apģērbā ar paštaisītu degšķidrumu rokās un plānu, kā no ēkas izdzīt nevēlamos īrniekus. Šī loma tika rakstīta speciāli aktrisei Leonorai Ekstrandai, un, kaut arī pēc filmas seansa viņa apgalvo, ka ir tikai marionete režisoru rokās, ir skaidri redzams, ka enerģija, kas strāvo no galvenās varones, ir Leonoras pašas radīta.
Filmas vizuālās formas veidošanā režisori ir izvēlējušies izmantot visai burtiskus paņēmienus – tuvplānus un vāji izgaismotas mizanscēnas, lai atainotu tumsonību un liktu skatītājam saviebties vai brīžiem iegrimt dziļāk krēslā, lai tikai spētu attālināties no uzbrūkošā ekrāna. Tam vēl pievienots brīžam apdullinošs, brīžam aizkustinošs skaņu celiņu, un skatītājs tiek kārtīgi izvizināts emocionālā skandināvu karuselī.
