Labrīt

Mediķu pārstāve: Finansējumu veselības aprūpei var rast, pārdalot naudu starp nozarēm

Labrīt

Valsts svētkos būs Dzintras Gekas filmas "Katra diena simtgadē. Gadalaiki" pirmizrāde

Sākas nacionālā kino svētki "Liels Kristaps"

Eksperti, gaidot «Lielo Kristapu»: Pretēji bažām, kino nozare nav apsīkusi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Bažas par Latvijas kino nozares iespējamo apsīkumu pēc simtgades nav piepildījušās, nozare turpina izaugsmi, un beidzot tajā sāk atjaunoties industrijas pazīmes – tā situāciju mūsu kino jomā novērtē kino profesionāļi. Lieliska iespēja gūt apstiprinājumu šim vērtējumam būs nacionālā kino svētki “Lielais Kristaps”, kas sāksies ceturtdien, 7. novembrī.

Sešu dienu laikā kinoteātrī “Splendid Palace” skatītājiem būs iespēja vienkopus noskatīties visas “Lielā Kristapa” balvai nominētās filmas, kā arī vairākas pirmizrādes un studentu konkursa filmas. Notiks arī mūža balvas laureāta Vara Braslas goda seanss, bet viss vainagosies ar balvu pasniegšanas svinīgo ceremoniju 12. novembrī.

Viena no piecām galvenajai balvai nominētajām spēlfilmām ir vēsturiskā krimināldrāma “1906”, kas vēsta par pārgalvīgiem cilvēkiem revolūcijas laikmetā.

Uz galveno balvu pretendē arī nesenākas vēstures stāsts – “Jelgava '94”, kura centrā kāda jauna cilvēka pieaugšana 90. gadu Latvijā.

Balvai nominētas arī trīs ļoti atšķirīgas filmas par mūsdienām. Tā sauktā ceļa filmas jeb "road movie" žanra darbs “Blakus”, par kaisles drāmu nodēvētā filma “Nekas mūs neapturēs”, kā arī sociālā drāma “Oļegs”.

Galvenajai balvai izvirzīto filmu piecinieks visai trāpīgi raksturo pēdējo gadu Latvijas kino ainu kopumā – proti, beidzot top ļoti dažāda žanra, satura un arī budžeta filmas.

Kā saka viena no filmu atlases komisijas ekspertēm Kristīne Matīsa – beidzot mūsu filmu nozare ir ieguvusi spektra dažādību, kas nozares attīstībai ir ļoti svarīgi.

“Tā ir problēma, kas ilgus gadus ir mocījusi Latvijas filmu nozari, ka mums ir pārāk mazs tas spektrs, kas varētu apmierināt visus skatītājus. Jo, kā zināms, skatītāju auditorija sastāv no ārkārtīgi dažādiem segmentiem. Visu šo plašo spektru ir grūti apmierināt vienai filmai, tāpēc tas ir nozares veselībai ārkārtīgi svarīgi, lai filmas būtu dažādas. Un ir tagad acīmredzams, ka arī šīs dažādās filmas mūsu profesionāļi prot taisīt tik kvalitatīvas, ka tās beigās sastopas vienā pieciniekā,” vērtē Kristīne Matīsa.

Vēl viens svarīgs aspekts – pēdējos gados būtiski kāpinājusies skatītāju interese par Latvijas filmām, un līdz ar to arī “Lielā Kristapa” sacensību skatītāji uztver daudz personiskāk un azartiskāk.

Kristīne Matīsa spriež:

“Lielais Kristaps” vairs nav nevienam nezināmo, tumšo, anonīmo zirdziņu sacensība, kur nomināciju sarakstā viens parasts kinoskatītājs izlasa sev pilnīgi nepazīstamus nosaukumus un tad viņam ir gandrīz vai vienalga, kuram tur iedos to statueti.

Tagad visas filmas, kas ir nomināciju sarakstā, ir vai nu aktīvā kino repertuārā šobrīd vai ar pietiekami lielu skatītāju skaitu tajā brīdī, kad tās bija kinorepertuāru afišā. Tās visas ir skatītājiem pazīstamas lietas, un es ceru, ka tas arī vairos skatītāju interesi par “Lielo Kristapu” kā izvērtējumu. Katrs varēs turēt īkšķi par savu filmu.”

Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova par unikālu dēvē situāciju animācijas nozarē, proti, balvai tika pieteiktas veselas četras pilnmetrāžas animācijas filmas.

“Tas patiešām ir unikāli, un tas patiešām arī raksturo nozares jaudu, jo pilnmetrāžas animācija – tā it kā ir lielo industriju joma. Bet mēs esam lepni, ka mums arī ir. Un gribu citēt vienu profesionāli, kas tā mazliet skeptiski uz visu skatās, bet viņa saka – ziniet, mums beidzot ir atjaunojušās industrijas pazīmes. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi,” uzskata Ieva Romanova.

Viens no šī gada jaunumiem ir tas, ka pēc ļoti ilga pārtraukuma ir atjaunota kategorija “Labākā televīzijas filma vai seriāls”, par ko gandarījumu pauž Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

“Ir tapuši vērā ņemami audiovizuāli darbi, kas ir droši līdzās nostatāmi arī Latvijas kino nozares sniegumam. Es domāju, ka arī šeit būs liela, pamatīga intriga, kas tad saņems “Lielo Kristapu” jaunajā kategorijā,” stāsta Dita Rietuma.

Kategorijai “Labākā televīzijas filma vai seriāls” nominēti trīs darbi – seriāls “Sarkanais mežs” un divas dokumentālās filmas par personībām – filma “75 jautājumi Uldim Dumpim” un filma “Nora”, kuras centrā ir leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kopumā “Lielā Kristapa” vairāk nekā 20 kategorijas liecina, ka bažas par nozares apsīkumu pēc simtgades ir bijušas nepamatotas, un par nozares attīstību ļoti stingri arī turpmāk sola iestāties kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

“Šis finansējums no mūsu puses tiks papildus pieprasīts gan 2020., gan 2021., gan 2022. gada budžetā, un, raugoties no šī viedokļa, mēs varam justies droši par Latvijas kino nozari arī tuvākajā nākotnē,” norāda ministrs.

Nākamgad finansējums palielināts par vienu miljonu eiro, par ko varēs tapt vēl divas spēlfilmas, tiesa gan, mazbudžeta.

Aizvadītā gada kino ražu vienkopus varēs novērtēt nozares svētkos “Lielais Kristaps”, kas sākas 7. novembrī un turpināsies līdz 12. novembrim, kad paziņos balvu laureātus. Balvu pasniegšanas tiešraidi no pulksten 20.00 būs iespējams vērot portālā LSM.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti