Kultūras ziņas

Valta Pūces “Tuvplāni”

Kultūras ziņas

Izraudzīti nominanti Imanta Ziedoņa balvai

Kā piesaistīt skatītājus pašmāju filmām?

Eksperti dalās kino tirgus apgūšanas un skatītāju piesaistīšanas pieredzē

Pasaules attīstīto valstu radošās industrijas ir visātrāk augošais ekonomikas sektors, paturot prātā šo atziņu, 15.aprīlī augstskolas RISEBA arhitektūras un mediju centrā "H2O 6" norisinājās konference "Baltic Networking Lab". Tajā kino industrijas pārstāvji no Baltijas valstīm un Somijas dalījās tirgus apgūšanas pieredzē.

Šādu pasākumu, kurā vienkopus pulcējas gan kino un mediju profesionāļi, gan zinātkāri studenti, Latvijas Kinematogrāfistu savienība rīko pirmo reizi.

Statistikas dati nav glaimojoši - salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, latviešu auditorija pašmāju kino skatās maz - pērn Latvijā veidotas filmas nav iekļuvušas skatītāko filmu desmitniekā, turpretī Lietuvā skatītāko desmit filmu topā savu vietu iekarojušas Lietuvā veidotas kinolentes. Arī Igaunijas topā ir iekļuvusi viena pašmāju filma.

"Jāveido filmas auditorijai. Tad, kad mēs taisīsim filmas auditorijai, būs skatītājs. Ja būs skatītājs, tad kinoteātri ne tikai Rīgā, bet arī reģionāli varēs attīstīties," saka režisors Reinis Kalnaellis.

Viens no konferences dalībniekiem igauņu producents Ivo Felts ar savu jaunāko veikumu - ASV Kinoakadēmijas balvai un prestižajam "Zelta globusam" nominēto filmu "Mandarīni" - ir ieguvis atpazīstamību pasaules kino industrijā.

Jautāts par mārketinga ieteikumiem, kā Latvijā piesaistīt publiku pašmāju filmām, Ivo Felts norāda: "Pirmkārt, Latvijai ir liela nepieciešamība pēc vairākiem kinoteātriem. Jums to ir ļoti maz salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu. Ja to būs vairāk, tad arī skatītājiem tiks dota lielāka iespēja apmeklēt pašmāju kino. Jums pie tā būtu jāpiestrādā."

Arī pašmāju kino producenti priecājas par katru Latvijā veidotas filmas skatītāju, tomēr atzīst, ka proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam publikas vietējā kino seansos varētu būt vairāk.

"Mārketingam pilnīgi objektīvi mums nepietiek līdzekļi, tad ir jādomā visi iespējamie atraktīvie veidi. Es domāju, ka mums ir ļoti labi piemēri. Mēs redzējām - filma "Izlaiduma gads" izdarīja visu, lai šo auditoriju sasniegtu," vērtē kinoproducente Antra Cilinska.

Konferencē savā profesionālajā pieredzē dalījās arī režisora Larsa fon Trīra filmu "Tērauda debesis" un "Dejotāja tumsā" producents Tero Kaukomā no Somijas, kurš atklāja - panākumu ķīla ir filmas vai preces mārketings. Piemēram, savai nākamajai filmai Tero Kaukomā jau sācis tirgot pirmizrādes seansu biļetes, kaut gan otro daļu "Tērauda debesīm" vēl nav pat sācis filmēt.

Lielu daļu filmas budžeta veido sabiedrības ziedojumu jeb "crowdfunding" kampaņa. Vēl viens vilinājums ir iespēja izbraucienam ar kādu no filmā redzamajiem dinozauriem.

"Pirms piecdesmit gadiem Somijā neviens neapmeklēja Somijā veidotas filmas. Tad kaut kas notika un viss mainījās. Manuprāt, ienāca jaunā kino profesionāļu paaudze, kas sāka ar mārketingu nodarboties salīdzinoši profesionālāk. Tad arī mārketings kā tāds kļuva vairāk efektīvāks. Skatītāju pieaugums no četriem procentiem palielinājās līdz pat divdesmit procentiem. Arī šodien tas ir tikpat augsts," skaidro Tero Kaukomā.

Eksperti uzskata, ka Latvijas kino produkcijai ir ievērojams ekonomiskais potenciāls mūsdienu globalizētajā pasaulē, jo ne tikai Holivudas, bet arī Eiropas kino veidotāji pirms un pēc filmu pirmizrādēm lielus ienākumus gūst no filmas reklāmas un atraktīvām kampaņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti