Filma “Favorīte” saņēma balvu kā gada labākā filma un arī labākā komēdija. “Favorītes” režisors Jorgs Lantima tika atzīts par gada režisoru, bet filmas zvaigzne Olīvija Kolmena saņēma balvu kategorijā “Labākā aktrise”, tāpat balvu saņēma filmas operators Robijs Raiens, kostīmu māksliniece Sendija Povela, grima māksliniece Nadja Steisija un montāžas režisors Jorgs Mavropsaridis.
Iepriekš filma "Favorīte" triumfējusi arī BAFTA balvu pasniegšanas ceremonijā, bet Olīvija Kolmena par lomu filmā saņēmusi "Oskaru".
Latvijas skatītājus visvairāk interesēja dokumentālo filmu kategorija, kurā uz balvu pretendēja arī Vitālija Manska dokumentālā filma “Putina liecinieki”. Šajā kategorijā balvu ieguva filma “Veltījums Samai” (For Sama (Apvienotā Karaliste / ASV)), kas septembrī tika izrādīta arī 23. Baltijas jūras dokumentalo filmu forumā.
Par labāko aktieri ceremonijā tika atzīts Antonio Banderass par lomu Pedro Almodovara filmā “Sāpes un slava” (Dolor Y Gloria). Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā animācijas filma saņēma režisors Salvadors Simo par filmu “Bunjuels bruņurupuču labirintā” (Bunuel En El Laberinto De Las Tortugas (Spānija / Nīderlande)), bet kā labākā īsfilma – Bogdana Muresanu “Ziemassvētku dāvana” (Cadoul De Craciun (Rumānija / Spānija)).
FIPRESCI “Eiropas atklājuma” balva tika piešķirta Ladža Lī filmai “Nožēlojamie” (Les Miserables (Francija)).
Ar Eiropas Kinoakadēmijas mūža ieguldījuma balvu ceremonijā tika godināts režisors Verners Hercogs, bet par ieguldījumu pasaules kinematogrāfā – aktrise Žiljeta Binoša.
Skatītāju balvu ieguva Pāvels Pavļikovskis par filmu “Aukstais karš” (Polija / Apvienotā Karaliste / Francija).
Šogad uz labākās Eiropas filmas titulu pretendēja seši darbi. Romāna Polaņska “Virsnieks un spiegs”, režisora Ladža Lī “Nožēlojamie”, Pedro Almodovara filma “Sāpes un slava”, Noras Fingšeites “Sistēmas grāvēja”, Jorga Lantima filma “Favorīte” un Marko Belokio “Nodevējs”.
