Panorāma

Ko darīt ar Jāni Bordānu?

Panorāma

Maz iesniegumu politiskai amnestijai

Naudas piešķiršana k/f «Dvēseļu putenis» sašķeļ nozari

«Dvēseļu putenis» sašķeļ kino nozari

Fakts, ka Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisija nolēmusi prasīt valsts budžetā vairāk nekā 900 tūkstošus latu mākslas filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanai bez konkursa, ir sašķēlusi nozari.

Viena daļa speciālistu ir sašutuši, ka kāds var, apejot esošo likumu un naudas iegūšanas kārtību, saņemt naudu ejot taisnā ceļā pie politiķiem. Otra fronte "Dvēseļu puteņa" veidotājus atbalsta un uzskata, ka mūsu valstī šis diemžēl dažkārt ir vienīgais veids, kā īstenot milzīgus, ambiciozus projektus.

Mēs jau varējām prasīt vispirms sakārtotu platformu un lielu finansējumu kino nozarei kopumā, taču tādā gadījumā baidos, ka mēs to gaidītu gadiem, taču mūsu projekts ir šeit un tagad, - tā topošās filmas "Dvēseļu putenis" režisors pamato, kādēļ, nepiedaloties konkursā, taisnā ceļā devies lūgt naudu uz Saeimas ēku.

„Ir skaidrs tas, ka pilnīgi noteikti kino nozares vadītāji nav paredzējuši šāda budžeta, šāda apjoma filmas tapšanu Latvijā līdz 20.gadam," norāda filmas "Dvēseļu putenis" režisors Armands Zvirbulis. „Es zinu, ka ir plānota programma Latvijas valsts simtgadei, kur ir laikam plānotas piecas filmas, bet tas plānotais valsts piešķīrums diemžēl vienalga ir jau tik maziņš, ka šāda apjoma filmu vienkārši nav iespējams realizēt.

Zvirbulis atzīst – prasīt naudu politiķiem zināmā mērā bijusi arī provokācija, lai raisītu diskusiju par smieklīgo budžetu, ko valsts atvēl kino veidošanai. Jāatzīst šis mērķis ir sasniegts – diskusijas tiešām ir, un ļoti asas.

Daļa kino cilvēku, maigi izsakoties, ir sašutuši, ka politiķi bez konkursa atbalsta 900 tūkstošu latu piešķiršanu vienai konkrētai filmai. Filmu producents Guntis Trekteris neapšauba, ka "Dvēseļu puteņa" radošā komanda ir gana profesionāla, lai vērienīgo projektu paceltu, taču runa ir par godīgas konkurences iespējām. Viņš notiekošajā saskata priekšvēlēšanu gaisotni un politiķu vēlmi spodrināt savu vārdu ar atbalstu patriotiskai filmai.

„Protams, ka tādu vienu filmu ir vieglāk atbalstīt, jo tur ir konkrēts projekts, pieteikums, scenārijs. Mēs saucam vārdā šo brīnišķīgo Aleksandra Grīna darbu, un ar to ir vieglāk identificēt savu politiku, nevis ar kaut kādu sistēmas radīšanu, kas nepieciešama visai filmu nozarei kopumā," uzskata Latvijas Filmu padomes loceklis producents Guntis Trekteris.

Tikmēr virkne citu Latvijas kino veidotāju – tostarp Aigars Grauba, Vilnis Kalnaellis, Dzintra Geka un Roze Stiebra - "Dvēseļu puteņa" radošās komandas soli un iespējamo tikšanu pie liela finansējuma pilnīgi atbalsta. Viņu publiskajā paziņojumā teikts:

"Esam gandarīti, ka Saeimas komisija radusi papildus iespēju piešķirt nozarei līdzekļus, un mūsu kolēģiem būs iespēja pilnvērtīgi realizēt lielu, ambiciozu un Latvijas simtgades kontekstā nozīmīgu projektu. Komisijas lēmums, tāpat kā nesen pieņemtais Filmu likums, uzrāda būtisku pagriezienu varas attieksmē pret nozīmīgu kultūras nozari – latviešu kinematogrāfiju, kura gadiem ilgi ir bijusi atstāta novārtā. Tas ir cerīgs sākums un mūsuprāt pareizs virziens ieilgušās krīzes pārvarēšanā."

Parastā kārtība paredz, ka kino veidotāji pie valsts naudas tiek, piedaloties Nacionālā kino centra rīkotajos konkursos.

„Savukārt, ja valsts grib finansēt kādu konkrētu uzņēmumu ārpus šī konkursa vai ārpus konkurences apstākļiem, tad tāda veida atbalsts ir jāskaņo ar Eiropas Komisiju. To nosaka Eiropas Savienības kopējie noteikumi," norāda Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis.

Gadījumā, ja parlaments izšķiras "Dvēseļu puteņa" uzņemšanai 900 tūkstošus latu piešķirt, Finanšu ministrija rekomendē budžeta likumā noteikti iekļaut punktu, ka tas reāli notiks tikai tad, ja saņems Eiropas Komisijas akceptu. Pretējā gadījumā - ja naudu iedos, bet Eiropas Komisija vēlāk tomēr nedos piekrišanu, filmas veidotājiem var nākties visu finasējumu atmaksāt vēl kopā ar soda naudu. Par to, vai lielo finansējumu šai filmai tiešām piešķirt, tuvākajā laikā vēl jālemj Saeimas budžeta komisijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt