Dreibergs spraigā Latvijas Televīzijas raidījuma „100 g kultūras” diskusijā ceturtdien, 12. februārī, apliecināja, ka pēc filmas scenārija uzrakstīšanas filmas budžets varētu mainīties, taču tas joprojām tiek plānots divu miljonu eiro apmērā. Tā kā savākt šādu summu Latvijas mērogā nav viegls uzdevums, producenti meklēs atbalstu gan sabiedrībā, gan ziedotāju vidū, kā arī izskatīs iespēju piesaistīt kopproducentu.
„Bet mēs nedrīkstam pielikt klāt kopproducentu, kas ar savu saturu varētu izķengāt šo darbu,” piebilda režisors.
Uz atkārtotu jautājumu, vai lūgs finansējumu arī parlamentam, kas savulaik jau izraisīja sašutumu sabiedrībā un sašķēla kino nozari, Dreibergs atzina: „Noteikti, ka mēs iesim uz Saeimu un runāsim tālāk par to, kā, ja viņi sākotnēji ir atbalstījuši šo projektu, lai palīdz tam notikt.”
Saeimas deputāte, atbildīgas izglītības un kultūras komisijas pārstāve Inguna Rībena (Nacionālā apvienība) apliecināja, ka šādu pieprasījumu komisija izskatīs, un, lai gan ir jauna Saeima, „domāju, ka, tuvojoties simtgadei, arī citādāk domājošu cilvēku prātos vajadzētu būt pozitīvai attieksmei” pret šo projektu, ja reiz parlaments to iesācis darīt.
Viņa arī uzsvēra, ka iepriekšējam, plaši kritizētajam Saeimas lēmumam piešķirt finansējumu konkrētam projektam ārpus konkursa ir ļoti labas sekas, proti, „Nacionālais kino centrs beidzot ir pagriezies ar seju pret sabiedrību”, ieklausoties tās pieprasījumā.
Savukārt romāna „Dvēseļu putenis” autora Aleksandra Grīna mantinieku pārstāve Liene Kalēja diskusijā skaidroja, ka līguma laušana ar iepriekšējiem producentiem, studiju „F.O.R.M.A.”, bijis kopīgs lēmums.
„Mēs sapratām, ka savādāk šis projekts apstāsies, jo studijas scenārijs neatbilda romānam un darbs noritēja ļoti lēni, tādēļ radās bažas, ka šis projekts varētu nesasniegt mērķi,” līguma laušanas iemeslus skaidroja Kalēja.
Lai atrastu jaunu režisoru, noticis „iekšējais konkurss”, kurā apzināti vairāki Latvijā esoši producenti un režisori, izskatītas vairākas koncepcijas. Lēmumu pieņēmuši mantinieki un arī žurnāliste Māra Libeka, kā arī citi profesionāļi, kuru vārdus Kalēja gan neatklāja.
„Mēs to vienpersoniski neizdarījām,” uzsvēra Kalēja.
Arī Dreibergs apstiprināja, ka saticies ar autortiesību mantiniecēm un Māru Libeku, tikšanās notika „Latvijas Avīzes” telpās. „Visas tikšanās bija šajā kompānijā,” viņš piebilda.
Izvēloties jauno režisoru, viens no kritērijiem bija – scenārijam jābūt maksimāli pietuvinātam romānam, radošajai grupai jābūt gatavai sadarboties ar sabiedrību un arī drosmei realizēt šādu projektu, stāstīja Kalēja.
Tikmēr kino mākslinieks Jurģis Krāsons par nepieņemamu uzskata veidu, ka filmas producentu un režisoru izvēlas autortiesību mantinieki, ja projektam ir sakars ar nodokļu maksātāju naudu. Viņaprāt, to vajadzēja darīt atklātā konkursā.
Jau vēstīts, ka Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” ekranizācijas ideja jau kopš pašiem pirmsākumiem radījusi saspīlējumu. Pirms vairāk nekā diviem gadiem kino nozares pārstāvji iebilda pret Saeimas lēmumu piešķirt šim projektam ārpuskārtas finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā - gandrīz tikpat, cik togad visai filmu nozarei kopā ņemtai. Šobrīd radošā komanda ir mainīta – pērn vasarā līgums lauzts ar iepriekšējiem projekta attīstītājiem studiju „F.O.R.M.A.”, bet septembrī noslēgts jauns līgums ar Dreiberga studiju.
Šī gada laikā plānots scenāriju noslīpēt, sākt aktieru un filmēšanas vietu atlasi. Filmas operators būs Valdis Celmiņš, komandai uzrunāti arī ASV dzīvojošie kino profesionāļi Boriss Frumins, Krists Mathurs un Lolita Ritmanis. Par aktieru iejušanos karavīru lomās gādās bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Ziedonis Ločmelis. Filmas budžets varētu būt ap diviem miljoniem eiro, no kuriem 400 tūkstošus līdz šim piešķīrusi Saeima. Tālāko finansējumu plānots meklēt kopprodukcijās ar citām valstīm, uzrunājot sponsorus un startējot Nacionālā kino centra (NKC) konkursos.
Paredzēts, ka filma „Dvēseļu putenis” pie skatītājiem nonāks tieši Latvijas simtgadē – 2018.gada 18.novembrī.
