Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija pirmie, kurus filmas režisors Dzintars Dreibergs iepazīstināja ar tikko tapušo filmas treileri. Lielākā daļa deputātu šo pirmo vizuālo pieteikumu novērtēja atzinīgi kā gana emocionālu.
Arī Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma to atzina par spilgtu noskaņu skici, kas iedod atslēgu filmas vēstījumam un gaidāmajai vizualitātei. "Vizuālais tēls ir spēcīgs, jo ir strādājis viens no labākajiem jaunās paaudzes operatoriem. Tā ka, man liekas, ka Dzintars Dreibergs ir izdarījis milzīgu darbu," norāda Dita Rietuma.
Kritiskus vārdus pirmajam vizuālajam materiālam savukārt veltīja filmas scenārija autore Māra Svīre: "Karot jau var. Viss ir ļoti labi, bet kur ir dvēsele? Es tur nejūtu nevienu, nevienu dvēseles kustību. Dvēseles nav, ir karš. Tad ir jautājums - par ko galu galā būs filma? Tikai par karu?"
Tūlīt pēc svētkiem filmas "Dvēseļu putenis" treileris tiks nodots plašākam skatītāju lokam, kad ikviens varēs izdarīt savus vērtējumus.
Atbildot uz scenāristes kritiku, Dzintars Dreibergs uzsver, ka ļoti centīsies, lai filmā nepazustu Aleksandra Grīna grāmatas gars un saturs, kā arī to, ka filmas galvenais mērķis ir atgādināt, cik daudz savulaik ziedots, lai mums būtu savas valsts.
"Tas ir dramatisks stāsts, lai atgādinātu vēlreiz un vēlreiz, ka karš ir visdrausmīgākā lieta pasaulē. Bet vienlaicīgi neaizmirsīsim vienu lietu - šī grāmata ir par uzvaru. Par to, kas mums ir līdz ar to dots, ka mums ir iespēja savā valstī pašiem lemt par to, kāda tā būs," saka Dzintars Dreibergs.
Režisors ir pateicīgs par lielo sabiedrības atbalstu šim projektam, kā arī iepriecināts par to, ka filmas tapšana jau tagad veicina interesi par Grīna darbu, to lasa arī jaunieši. "Mēs šajā treilerī mēģinājām izmantot skautus, jaunsargus. Tad vienā brīdī viņi nāk klāt un saka - zini, es jau tiku pāri "Dvēseļu puteņa" otrajai nodaļai. Protams, par to ir lepnums!" pauž Dzintars Dreibergs.
"Kas vēl ir interesanti - es uzzināju no bibliotēkām, ka, ja līdz tam grāmata stāvēja plauktā, tad tagad bibliotēkās uz to ir rinda. Tas nozīmē - tikai vien no tā, ka ir sākusies šī ažiotāža, cilvēki jau lasa grāmatu, kas stāsta par Latvijas vēsturi, mēģina izprast šo periodu," zina stāstīt režisors.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atzinīgi novērtēja filmas tapšanā līdz šim paveikto un solīja iestāties par to, lai filma no valsts budžeta saņemtu vēl nepilnu miljonu eiro. Kur šo naudu rast, ierosinājumi bija dažādi.
Deputāte Ingūna Rībena ieteica pārskatīt ministriju budžetus, kur var atrast virkni pozīciju, kas tiek finansētas bezjēdzīgi: "Vēsturiski jau daudzkārt ir bijis šis aicinājums - pārskatīt ministrijās visas bezgalīgās aģentūras un iesāktos procesus. Daudzi no tiem vairs nav svarīgi, daudzi ir maz efektīvi vai savu funkciju un jēgu izsmēluši."
Filmas veidošanu pozitīvi novērtēja arī opozīcijas deputāts Ivans Klementjevs, viņš ierosināja filmai novirzīt to finansējumu, kas palicis neizmantots, Latvijai nepiedaloties izstādē "Expo 2015".
Komisijas vadītājs Jānis Vucāns, solot atbalstu, rosināja arī pašus filmas veidotājus aktīvi tikties ar Saeimas deputātiem, lai pārliecinātu par atbalstu filmai.
"Tā kā šobrīd ir tapis filmas treileris, ir īstais brīdis, kad filmas producentu grupa var atkal apstaigāt Saeimas frakcijas, informējot tiešā veidā, nevis caur mūsu komisiju, par to, ka darbs norit sekmīgi, par to, ka šī filma ir iecerēta kā dāvana Latvijas Republikai tās simtgadē, un šādā veidā arī domāt par nepieciešamā finansējuma sameklēšanu. Es domāju, ka šis ir tas gadījums, kad ir jāizdodas atrast naudu," pauda Jānis Vucāns.
No valsts piešķirtais finansējums būtu ļoti svarīga garantija, lai filmas veidotāji varētu piesaistīt pārējo finansējumu no privātā sektora un citiem atbalstītājiem.
Kā vēstīts, filma "Dvēseļu putenis" uz ekrāniem varētu nonākt 2018.gada 18.novembrī.
